Drengo ģimene
From Wikipedia, the free encyclopedia
Drengo ģimene (franču: Drengot) bija Normandijas normāņu augstmaņu ģimene, kuras pārstāvji bija vieni no pirmajiem normāņu algotņiem, kas ieradās Itālijas dienvidos, lai kalpotu langobardu valdniekiem un uzsāka normāņu iekarojumus Itālijā. Viņu vara Itālijā atpalika no normāņu Otvilu ģimenes, kas izvirzījās par valdošo visos Itālijas dienvidos.
Pirmās ziņas par ģimeni parādās 1017. gadā, kad pieci Drengo brāļi — Osmonds, Rūdolfs, Žilbērs, Askletīns un Rainulfs kopā ar 250 normāņu karotājiem ieradās Romā, bet pēc tam devās uz langobardu pilsētām Salerno un Kapuju, no kurienes pievienojās langobardu dumpim pret Bizantijas impērijas varu Apūlijā. Dumpinieki sākumā guva panākumus, bet 1018. gadā tika smagi sakauti. Kaujā krita Osmonds un Žilbērs. 1022. gadā reģionā ieradās Svētās Romas impērijas imperatora Heinriha II armija un tika atjaunota stabilitāte. Rūdolfs Drengo atgriezās Normandijā. Jaunākais brālis Rainulfs Drengo ar saviem kareivjiem 1029. gadā iestājās Neapoles hercoga Serdžio IV dienestā. Pateicībā par Rainulfa panākumiem Serdžio viņam izprecināja savu māsu un iecēla par Aversas grāfu. Tā dzima pirmā normāņu valstiņa Itālijā. Askletīns Drengo par dienestu Otvilu armijā 1042. saņēma tiesības uz Ačerencas pilsētiņu Apūlijā.