Dvēsele
nemateriāls esamības kodols / From Wikipedia, the free encyclopedia
Dvēsele[P 1] parastā nozīmē ir dzīvas būtnes (it sevišķi cilvēka) apziņas izpausmju kopums un garīgā būtība.
Reliģiskā nozīmē dvēselei raksturīga spēja pašai just, domāt, apzināties sevi. Dvēsele nosaka cilvēka iekšējo (garīgo) dzīvi. Dažās reliģijās dvēsele tiek uzskatīta par mirstīgu, daudzās — par nemirstīgu. Lielākā daļa reliģiju un daži filozofijas virzieni dvēseli cieši saista ar uzskatiem par pēcnāves dzīvi.
Zinātnē par dvēseli dēvē ar ķermeni cieši saistīto psihisko (no grieķu: ψυχή (psychē) — 'dvēsele') parādību kopumu, par psihiskās dzīves pamatu uzskata materiālo ķermeņu (proti, nervu sistēmas) esamību. Pie psihiskām parādībām pieder apziņa, domas, jūtas, emocijas, griba. Zinātni, kas pēta dvēseliskās (psihiskās) parādības un analizē novērojumu rezultātus, sauc par psiholoģiju.