Dzinējs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzinējs jeb motors ir mašīna kaut kāda veida enerģijas pārvēršanai mehāniskajā enerģijā.[1][2] Termins motors ir aizgūts no vācu valodas (vācu: Motor — 'dzinējs', kas savukārt nāk no latīņu: mōtor — 'iekustinātājs'), un pārsvarā par motoriem tiek saukti elektrodzinēji un iekšdedzes dzinēji.
- Šis raksts ir par motoru. Par citām jēdziena dzinējs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dzinēji tiek iedalīti primārajos un sekundārajos. Primārie dzinēji ir tādi dzinēji, kas pārvērš dabas enerģētiskos resursus mehāniskajā darbā, bet sekundārie dzinēji pārveido enerģiju, ko saražojušas vai uzkrājušas citas ierīces.
Pie primārajiem dzinējiem ir pieskaitāmi vējdzirnavas, kas izmanto vēja spēku, ūdensrats un atsvaru mehānisms, ko piedzen gravitācija (krītošs ūdens un pievilkšanas spēks), siltumdzinēji, kuros degvielas vai kodolenerģijas ķīmiskā enerģija pārtop citu veidu enerģijās. Pie sekundārajiem dzinējiem ir pieskaitāmi elektriskie, pneimatiskie un hidrauliskie dzinēji.