Dāņu Igaunija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dāņu Igaunija (dāņu: Dansk Estland; 1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste (dāņu: Hertugdømmet Estland) ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219. gadā. Teritorijā daļēji ietilpa Rēveles, Harijas un Viruzemes provinces apmēram 12 000 km2 platībā (tagadējais Harju apriņķis, Raplas apriņķis, Rietumviru apriņķis un Austrumviru apriņķis). Galvaspilsēta bija Tallina, galvenie cietokšņi bija Narva un Rakvere.
Tallinas Doma baznīcā rezidēja Lundas arhibīskapiem pakļauti Tallinas bīskapi, kurus iecēla Dānijas karaļi.