For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Eķengrāves muiža.

Eķengrāves muiža

Vikipēdijas lapa

Eķengrāves muižas ēkas 20. gs. sākumā.
Eķengrāves muižas ēkas 20. gs. sākumā.

Eķengrāves muižas (vācu: Eckengraf, agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes. Muiža līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Johanam Rehenbergam-Lintenam, pēc tam tās zeme 1333 ha kopplatībā tika sadalīta 29 jaunsaimniecībās. Muižas kungu mājas izskats bija pieticīgs - gara, dzeltenas krāsas ēka.[1]

Vēsture

Norādes par muižu pie Sēlpils-Saukas ceļa ir kopš 1477. gada, kad Livonijas ordeņa mestrs Borhs tur izlēņoja vienu arklu (ap 20ha) zemes kalējam Ansim (Ansim Smēdem) un viņa pēcnācējiem. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šī Sēlpils pilskunga tiesas tirdzniecības muiža bija Joela Laflera, tad Heinriha fon Fītinghofa (1565) un Otmera Grothusa (1590) īpašumā. 1622. gadā muiža pirmo reizi pieminēta kā Eichengrabe ("Ozolgrava"), kas 1633. gadā pārgāja Andreja Manteifela-Cēges īpašumā. 1698. gadā muižu nopirka Piksteres dzimtkungs Ferdinands Taube, 1753. gadā Ferdinands Vitens (Witten), 1762. gadā Ernests fon der Hovens, 1783. gadā Frīdrihs fon Manteifels. Tolaik muižā bija pierakstīti 402 cilvēki.[2]

Pēc Kurzemes guberņas izveides Eķengrāves muiža 1798. gadā tika izūtrupēta un to par 40 tūkstošiem dālderu ieguva tieslietu padomnieks Vite fon Vitenheims (Witte von Wittenheim). 1824. gadā muižu par 41 tūkstoti rubļu uz 99 gadiem iznomāja Plānes dzimtkungam Gustavam Betiheram, pēc kura nāves dzimtsķīlas tiesības uz muižu ieguva Aleksejs Baikovs (1842) un tirgotājs Andrejs Odiņš (1846). 1861. gadā muižu par 120 tūkstošiem rubļu nopirka Heinrihs Heincs, bet 1872. gadā to ieguva Johans Rehenbergs-Lintens (Johann von Rechenberg genannt Linten). Viņš muižas zemi uz 99 gadiem izrentēja apmēram 70 zemnieku saimniecībām. 1910. gadā viņš to atdāvināja savam dēlam Johanam, kas sāka iznomātās zemes pārdot dzimtīpašumā un pēc Latvijas Republikas nodibināšanas muižas neatsavināmo daļu par 50 tūkstošiem latu atdāvināja savai meitai Irēnai Rehenbergai-Lintenai (1901-1988). Viņa 1926. gadā Jelgavā apprecējās ar Nikolaju Līvenu (Nicolai Lieven, 1899-1972) un dzīvoja Latvijā līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939. gadā.

Atsauces

  1. "Laika soļos ieklausies. Viesītes novads cauri gadsimtiem" (red. Ligita Ābolniece). Viesīte, 2008. 30-37 un 240-250 lpp.
  2. Jānis Stradiņš. Paula Stradiņa dzimtas gaitas Sēlijā (Augšzemē).
{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Eķengrāves muiža
Listen to this article

This browser is not supported by Wikiwand :(
Wikiwand requires a browser with modern capabilities in order to provide you with the best reading experience.
Please download and use one of the following browsers:

This article was just edited, click to reload
This article has been deleted on Wikipedia (Why?)

Back to homepage

Please click Add in the dialog above
Please click Allow in the top-left corner,
then click Install Now in the dialog
Please click Open in the download dialog,
then click Install
Please click the "Downloads" icon in the Safari toolbar, open the first download in the list,
then click Install
{{::$root.activation.text}}

Install Wikiwand

Install on Chrome Install on Firefox
Don't forget to rate us

Tell your friends about Wikiwand!

Gmail Facebook Twitter Link

Enjoying Wikiwand?

Tell your friends and spread the love:
Share on Gmail Share on Facebook Share on Twitter Share on Buffer

Our magic isn't perfect

You can help our automatic cover photo selection by reporting an unsuitable photo.

This photo is visually disturbing This photo is not a good choice

Thank you for helping!


Your input will affect cover photo selection, along with input from other users.