Eglaines katoļu baznīca
Romas katoļu baznīca Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Romas katoļu baznīca Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagasta centrā Eglainē.
Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Eglaines katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta |
Latvija, Augšdaugavas novads, Eglaines pagasts, Eglaine |
Koordinātas | 55°57′06″N 26°07′10″E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1994 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība |
prāvests Andrejs Skadiņš |
Arhitektūras apraksts | |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības sākums | 1936 |
Celtniecības beigas | 1994 |
Specifikācija | |
Garums | m |
Platums | m |
Būvmateriāli | mūra |
Sākotnēji dievnams Eglainē bijis Lašu muižā. Tā bijusi mūra kapela, no iekšpuses izšūta ar dēļiem. Dievkalpojumus vadījuši priesteri no Ilūkstes baznīcas. Pirmā pasaules kara laikā kapela tika nopostīta, saglabājās tikai ozolkoka altāris, ziloņkaula krusts, liels krucifikss un Lieldienu sveces postaments. Tad dievkalpojumus noturēja privātās mājās, līdz prāvests Vitolds Šiksnelis 1920. gadā nodibinājis draudzi, kurai Zemes Ierīcības Komiteja piešķīra zemi baznīcas būvniecībai. Uz tās prāvests 1920. gadā uzbūvēja lielu koka namu, kura vienā galā ierīkoja baznīcu, bet otrā sev plebāniju. No nopostītās kapelas pārnesa saglabātos priekšmetus un sāka noturēt dievkalpojumus.[2] Prāvesta Velkmes darbības laikā, 1930. gadā draudze sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību. 1936. gadā prelāts Strelēvičs iesvētīja pamatakmeni un tajā pašā gadā Ilūkstes dekāns Jūlijs Samušs sāka celt cementa ķieģeļu mūra baznīcu, ko turpināja Eglaines draudzes prāvests A. Lapotenoks 1939. gadā. Otrais pasaules karš darbus pārtrauca. Mainoties valsts iekārtām, padomju varas funkcionāri neļāvuši nobeigt dievnama celtniecību un ēku atsavinājuši. Prāvests Lopatenko tika arestēts un nonāvēts. Draudze palika vecajās telpās.[3]
Sākoties Trešajai atmodai, nepabeigtais dievnams, kurā padomju varas gados bija iekārtota graudu noliktava, atguvis sakrālo nozīmi. Tika pabeigti baznīcas celšanas un labiekārtošanas darbi, 1994. gada 27. martā baznīcas tornī uzvilka zvanu. 1994. gada 28. jūlijā toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Jānis Bulis baznīcu konsekrēja Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes godam un aizbildniecībai.[4] Vecais dievnams kļuva par draudzes namu un plebāniju. 2010. gadā sākās bijušās baznīcas rekonstrukcija, izveidojot to par kapelu. 2011. gada 11. jūlijā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs to iesvētīja Žēlsirdīgā Jēzus godam,[5] kurā draudzes dievkalpojumi notiek ziemas periodā.
Draudzes baznīcā kristīts nākamais Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Baznīca ir cementa ķieģeļu mūra celtne ar skārda jumtu un vienu torni, kura galā slejas dzelzs krusts. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Arku logi. Ieejas durvis no gala un sāniem. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas ir nišas. Bijušajā koka dievnamā netālu no dievnama ir plebānija un kapela. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs mūra stabiņos.
Tā ir triju navu telpa ar koka grīdu un koka griestiem. Vidējā nava veidota lokā, sānu navas lēzeni. Griestu smagumu notur koka pīlāri. Virs ieejas atrodas kora telpa. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Dievnamā ir divi koka altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas , tas ir Dievmātes ozolkoka altāris, kas saglabājies vēl no muižas kapelas. Labajā pusē ir Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds skulptūru, bet kreisajā pusē — altāra galds ar Svētās Ģimenes gleznu pie sienas.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Maziļevskis.[1] Draudze tika nodibināta 1920. gadā, kad tā atradusies atjaunotajā Rīgas bīskapijā, 1937. gadā Liepājas, bet no 1995. gadā Jelgavas diecēzē. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Eglainē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek trešdien un svētdien un svētku dienās. Darbojas Svētdienas skola.
Draudzes lielākie svētki ir Kristus Karaļa svētki un Slimnieku diena.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.