Eklektika (arhitektūra)
arhitektūras virziens / From Wikipedia, the free encyclopedia
Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas attīstījās 19. gadsimta vidū un ilga līdz pat Pirmajam pasaules karam. Atbilstoši eklektisma filozofijai šī virziena arhitekti atdarināja dažādus vēsturiskus stilus, tos papildinot un kombinējot. Tāpat kā renesanse, klasicisms vai citi vēsturisko formu valodā sakņotie stili, eklektika bija viens no historisma paveidiem.
Ņemot par pamatu tikai kāda viena vēsturiskā stila formas, radās dažādi eklektisma neostili — neogotika, neorenesanse, neobaroks utt. Tie nebija atsevišķi stili, bet vienīgi dažādu arhitektoniski dekoratīvo formu iespējamības vienotā mākslas stilā. Visbiežāk vienā celtnē vienlaicīgi izmantoja vairāku vēsturisko stilu formālos elementus. Taču nekad tā nebija akla atdarināšana vai kopēšana, tāpat kā renesanse nebija antīkās mākslas tiešs pārcēlums citā laikmetā. Viena no eklektisma arhitektūras pērlēm ir Rīgas bulvāru loks. Izcili eklektisma stila ansambļi ir Vīnes, Parīzes, Oslo un daudzu citu Eiropas lielpilsētu centrālo daļu apbūve.[1]