Eksonīms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Eksonīms (no grieķu: ἔξω — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā. Ar šo terminu apzīmē arī tautu nosaukumus (etnonīmus), valodu nosaukumus, kā arī personvārdus, ko pašidentificēšanai nelieto tauta, valoda, vai cilvēki, uz ko šie nosaukumi attiecas. Nosaukumu, ko lieto vietējie iedzīvotāji, attiecinot uz sevi, vai vietu, sauc par endonīmu (no grieķu: ἔνδον — 'iekšējs' un ὄνυμα — 'vārds'), autonīmu vai pašnosaukumu. Piemēram, Deutschland ir vācu valodas endonīms Vācijai, Vācija ir latviskais eksonīms šai pašai vietai, Duitsland ir holandiešu eksonīms, Germany ir angliskais eksonīms, Allemagne ir franciskais eksonīms, Njemačka ir horvātiskais eksonīms.
Par eksonīmiem tiek uzskatīti ne tikai nosaukumu atšķirīga rakstība, bet arī atšķirīga izruna. Nosaukumam rakstība var sakrist ar endonīmu, bet izruna atšķirties. Piemēram, angļu valodā Parīze raksta tāpat kā franciski (Paris), bet izrunā atšķirīgi (/ˈpæɹɪs/) no franču valodas izrunas /paˈʁi/.