Ekspresionisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ekspresionisms (no latīņu: expressio — 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās 20. gadsimta sākumā Vācijā. Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas; tai raksturīgas intensīvas (bieži — negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas.[1][2] Tiek uzskatīts, ka ekspresionisms vismaz daļēji uzskatāms par pretstatu impresionismam.[3]
Par nozīmīgākajiem māksliniekiem ekspresionistiem uzskata Georgu Kaizeru, Ernstu Tolleru, Vasiliju Kandinski, Oskaru Kokošku, Frīdrihu Vilhelmu Murnavu un citus. Dažus Arnolda Šēnberga skaņdarbus mēdz aprakstīt kā ekspresionisma mākslai piederošus (atonalitātes lietojums).
Ekspresionisms — pēc dažādiem kritērijiem — ilga no aptuveni 1905. gada līdz aptuveni 1925. gadam. Visspilgtāk tas izpaudās vācu mākslā, taču ekspresionistu darbi tapa arī ārpus Eiropas (ASV).