Elfrīde Jelineka
From Wikipedia, the free encyclopedia
Elfrīde Jelineka (Elfriede Jelinek; dzimusi 1946. gada 20. oktobrī) ir austriešu dramaturģe un rakstniece.
| ||||||||||||
|
2004. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā par "muzikālo balsu un pretbalsu plūdumu romānos un lugās, kas ar neparastu dedzību atklāj sabiedrības klišeju absurdumu un nomācošo spēku".[1] 1986. gadā saņēmusi Heinriha Bella balvu, 1998. gadā Georga Bīhnera prēmiju, kā arī vairākas citas balvas. Viņas slavenākie darbi ir "Klavierētāja" (Die Klavierspielerin), Lust, Greed. Studējusi teātra zinātni, mākslas vēsturi un mūziku. Romānu "Klavierētāja" 2001. gadā ekranizējis austriešu režisors Mihaels Hāneke ar Izabellu Ipēru galvenajā lomā.
Klavierētāja, tulkojis Jānis Krūmiņš, izdevniecība AGB, 2005, 278. lpp.
Mihaels. Jauniešu grāmata infantilajai sabiedrībai, tulkojis Jānis Krūmiņš, izdevniecība AGB, 2007, 224. lpp.
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elfrīde Jelineka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Oficiālā mājaslapa (vāciski)
- Nobela prēmijas profils Arhivēts 2011. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Džons Maksvels Kutzē |
Nobela prēmija literatūrā 2004 |
Pēctecis: Harolds Pinters |