Elizabete Bousa-Laiona
From Wikipedia, the free encyclopedia
Elizabete Bousa-Laiona (angļu: Elizabeth Bowes-Lyon; dzimusi 1900. gada 4. augustā, mirusi 2002. gada 30. martā) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karaliene-konsorte, karaļa Džordža VI sieva (no 1936. gada 11. decembra līdz 1952. gada 6. februārim). Viņa bija arī pēdējā Īrijas karaliene un Indijas imperatore. Pēc vīra nāves, kad par Lielbritānijas karalieni kļuva viņu meita Elizabete II, Elizabete Bousa-Laiona kļuva pazīstama kā Karaliene Elizabete, Karaliene-māte (angļu: Queen Elizabeth The Queen Mother).[1][2][3]
Elizabete Bousa-Laiona Elizabeth Bowes-Lyon | |
---|---|
karaliene-konsorte | |
Amatā 1936. gada 11. decembris — 1952. gada 6. februāris | |
Priekštecis | Tekas Marija |
Pēctecis | Princis Filips |
| |
Dzimšanas dati |
1900. gada 4. augustā Londona, Apvienotā Karaliste |
Miršanas dati |
2002. gada 30. martā (101 gada vecumā) Vindzora, Bārkšīra, Apvienotā Karaliste |
Apglabāts | Sendžordža kapela, Vindzora, Apvienotā Karaliste |
Dinastija | Vindzoras dinastija (laulībā) |
Tēvs | Klods Bouss-Laions |
Māte | Sesīlija Bousa-Laiona |
Dzīvesbiedrs(-e) | Džordžs VI |
Bērni | Elizabete II, Margarēta Vindzora |
Otrā pasaules kara laikā sniedza ievērojamu morālu atbalstu karavīriem un valsts iedzīvotājiem, Ādolfs Hitlers viņu nosauca par "visbīstamāko sievieti Eiropā". Pēc kara Karaliene-māte, atšķirībā no citiem karaliskās ģimenes locekļiem, nemainīgi saglabāja morālo autoritāti un lielu popularitāti, viņu bieži sauca par Karalieni-mammu (the Queen Mum).