Luksemburgu Elizabete
From Wikipedia, the free encyclopedia
Luksemburgu Elizabete (ungāru: Luxemburgi Erzsébet, čehu: Alžběta Lucemburská, vācu: Elisabeth von Luxemburg; dzimusi 1409. gada 7. oktobrī, mirusi 1442. gada 19. decembrī) bija Vācu, Bohēmijas un Ungārijas karalis un Austrijas hercoga Albrehta II Habsburga sieva, Ungārijas, Bohēmijas un Vācijas karaliene konsorte.
Luksemburgu Elizabete Luxemburgi Erzsébet Elisabeth von Luxemburg Alžběta Lucemburská | |
---|---|
Dzimusi |
1409. gada 7. oktobrī Višegrāda, Ungārijas karaliste (Peštas meģe, Ungārija) |
Mirusi |
1442. gada 19. decembrī (33 gadu vecumā) Ģēra, Ungārijas karaliste (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe, Ungārija) |
Apglabāta | Sēkešfehērvāra, Ungārija |
Dzīvesbiedrs | Albrehts II Habsburgs |
Bērni | 3 (Elizabete Habsburga, Anna, Ladislavs Postums) |
Dinastija | Luksemburgu dinastija |
Tēvs | Sigismunds |
Māte | Ceļes Barbara |
Reliģija | katolisms |
Būdama vienīgais imperatora Sigismunda bērns, Elizabete pretendēja uz to, lai pēc Sigismunda nāves valdītu kopā ar vīru Albrehtu II, tomēr par karali tika atzīts tikai Albrehts. Kad 1439. gadā mira Albrehts, Bohēmijā tika izsludināts interregnum, bet Ungārijā par karali kronēja Vladislavu III. Pēc tam, kad četrus mēnešus pēc Albrehta nāves Elizabetei piedzima dēls Ladislavs, Elizabete pieteica pretenzijas uz Ungārijas troni. Izcēlās pilsoņu karš. Vladislavs III 1444. gadā krita Varnas kaujā pret turkiem, un par Ungārijas un Bohēmijas karali jau pēc mātes nāves kļuva Elizabetes dēls Ladislavs.