Emma Goldmane - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Emma Goldmane.

Emma Goldmane

Vikipēdijas lapa

Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.
Emma Goldmane
Emma Goldman
Dzimusi 1869. gada 27. jūnijā
Kauņa, Krievijas impērija
(tagad
 
Lietuva)
Mirusi 1940. gada 14. maijā
Toronto,
 
Kanāda

Emma Goldmane (Emma Goldman, dzimusi 1869. gada 27. jūnijā, mirusi 1940. gada 14. maijā) bija ebreju izcelsmes anarhiste, kura plašākam sabiedrības lokam ir zināma ar savu politisko aktivitāti, darbiem un runām. Viņa 20. gadsimta sākumā Ziemeļamerikā un Eiropā nospēlēja nozīmīgu lomu anarhistu politiskās filozofijas attīstībā.

Dzīvesgājums

Goldmane ir dzimusi Kauņā. 1885. gadā viņa emigrēja uz ASV un apmetās uz dzīvi Ņujorkā, kur pievienojās anarhistu kustībai.[1] Vēlāk Goldmane bija viena no redzamākajām anarhokomunisma un agrīnā feminisma pārstāvēm.

Četru anarhistu sodīšana ar nāvi pēc Heimarketa dumpja (Haymarket Riot) 1886. gadā krasi mainīja viņas dzīvi. Goldmane izšķīrās no vīra, devās uz Ņujorku. Šeit viņa kopā ar domubiedru Aleksandru Berkmanu kļuva par anarhistu līderiem.

1893. gadā Goldmanei piesprieda viena gada cietumsodu par "musināšanu uz dumpi", jo publiski aicināja bezdarbniekus - prasiet darbu, ja viņi nedod darbu, prasiet maizi, ja viņi nedod maizi, paņemiet to paši. 1901. gadā Goldmani arestēja aizdomās par līdzdalību ASV prezidenta Viljama Makkinlija noslepkavošanā, tomēr pierādījumi trūkuma dēļ viņu atbrīvoja. 1916. gadā arestēta par kontracepcijas literatūras izplatīšanu, bet 1917. gadā - par propagandu pret iesaukšanu dienestā Pirmajā pasaules karā.

1919. gadā, kopā ar citiem radikālajiem ASV politiķiem, Emma Goldmane tika deportēta uz Padomju Krieviju. Redzēdama reālo dzīvi Krievijā, viņa vīlās jaunajā iekārtā, un 1921. gadā pārcēlās uz Franciju, kur dzīvoja ar Pegijas Gugenheimas atbalstu. Par gadiem Krievijā sarakstījusi darbu My Disillusionment in Russia.

1936. gadā devās uz Spāniju atbalstīt republikāņus pilsoņu karā.

Ārējās saites

Atsauces un piezīmes

  1. University of Illinois at Chicago Biography of Emma Goldman Archived 2013. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē.. UIC Library Emma Goldman Collection. Atjaunots 2008. gada 13. decembrī.


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Emma Goldmane
Listen to this article