
Etiopija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk nekā 91 miljonu iedzīvotāju Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tikpat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju — ziemeļos, Džibutiju — ziemeļaustrumos, Somāliju — austrumos un dienvidaustrumos, Keniju — dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu — rietumos.
Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika የኢትዮጵያ ፌዴራላዊ ዲሞክራሲያዊ ሪፐብሊክ ye-Ītyōṗṗyā Fēdēralāwī Dīmōkrāsīyāwī Rīpeblīk |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: Wodefit Gesgeshi, Widd Innat Ityopp'ya |
||||||
![]() |
||||||
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Adisabeba 104 300) 9°1.8′N 38°44.4′E | |||||
Valsts valodas | Amharu valoda[1] | |||||
Valdība | Federāla parlamentāra republika | |||||
- | Prezidents | Sahlevorka Zevde | ||||
- | Premjerministrs | Abijs Ahmeds | ||||
Dibināta | ||||||
- | Dʿmt | apmēram 980. gads p.m.ē. | ||||
- | Aksūmas valsts | apmēram 100. gads m.ē. | ||||
- | Etiopijas impērija (Abesīnija) | 1137 | ||||
- | Atjaunota suverinitāte | 1944 | ||||
- | Pašreizējā konstitūcija | 1995. gada augusts | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 1 104 300 km² (27.) | ||||
- | Ūdens (%) | 0,7 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2012. gadā | 91 195 675[2] (13.) | ||||
- | 2013. gada tautas skaitīšana | 93877025 | ||||
- | Blīvums | 82,58/km² (123.) | ||||
IKP (PPP) | 2012. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $103,1 miljardi [3] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $1200 [4] | ||||
IKP (nominālais) | 2012[5]. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $40,5 miljardi[5] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $513[5] | ||||
Džini koef. (1999–2000) | 30 | |||||
TAI (2011) | 0,363 (174.) | |||||
Valūta | Birs (ETB ) |
|||||
Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
- | Vasarā (DST) | nav (UTC+3) | ||||
Interneta domēns | .et | |||||
Tālsarunu kods | +251 |
Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.[6]
Atšķirībā no citām Āfrikas valstīm, nekad netika kolonizēta, kaut arī pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. līdz 1941. gadam.
1993. gadā referendumā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras. Etiopija atrodas pastāvīgā kara stāvoklī ar Somāliju un Eritreju.[nepieciešama atsauce]
Etiopija ir bijusi pārstāvēta un arī tagad darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās — tā ir bijusi viena no Nāciju Līgas loceklēm līdz tās likvidēšanai, viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātājvalstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle.