Finvalis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs. Finvalis ir otrs lielākais valis, kā arī dzīvnieks pasaulē uzreiz aiz zilā vaļa.[1] Finvaļa garums sasniedz 27 metrus. Salīdzinājumam, zilo vaļu garums sasniedz 33 metrus.
Finvalis Balaenoptera physalus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Finvalis pie Aļaskas krastiem | |
Finvaļa salīdzinājums ar cilvēku | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
Apakškārta | Plātņvaļi (Mysticeti) |
Dzimta | Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) |
Ģints | Joslvaļi (Balaenoptera) |
Suga | Finvalis (B. physalus) |
Izplatība | |
Finvaļa izplatības areāls iekrāsots zilā krāsā. | |
Finvalis Vikikrātuvē |
Finvalis dzīvo visos pasaules okeānos; gan polārajos, gan tropiskajos. Tas vienīgi izvairās peldēt tuvu aisbergu sablīvējumiem gan ziemeļu, gan dienvidu polārajos ūdeņos, kā arī nelielos, ierobežotos ūdeņos. Visbiežāk finvaļus var novērot vēsos ūdeņos.[2] 1976. gadā Rīgas līcī tika izskalots miris finvaļa mazulis.[3]
Tāpat kā citus vaļus, arī finvali 20. gadsimtā intensīvi medīja, un to skaits mūsdienās ir kritisks. Dienviddaļas okeānos laikā no 1908. gada līdz 1979. gadam ir nogalināti gandrīz 750 000 finvaļi. To populācija saruka mazāka par 3000 īpatņiem. Mūsdienās finvaļu medības ir aizliegtas gandrīz visās valstīs, tikai Islande un Japāna saņem speciālas atļaujas neliela vaļu skaita nomedīšanai.[4] 2008. gadā tika atļauts nomedīt 50 finvaļus. Kopš finvaļi tiek aizsargāti, to populācija atjaunojas un mūsdienās Ziemeļatlantijas finvaļu (Balaenoptera physalus physalus) skaits ir apmēram 40 000—56 000, bet Antarktikas finvaļu (Balaenoptera physalus quoyi) skaits ir 2000—5000. Klusajā okeānā dzīvo 1600—3200 finvaļu.
Pirmo reizi dabas pētnieks Frederiks Martens finvali aprakstīja 1675. gadā, otro reizi finvali 1725. gadā aprakstīja Pauls Dadlijs. Šos aprakstus 1758. gadā Kārlis Linnejs lietoja, lai klasificētu finvali, un to nosauca par Balena physalus. 19. gadsimta sākumā tas tika pārsaukts par Balaenoptera physalus, iekļaujot to joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae). Grieķu valodā "physa" nozīmē "pūtiens". Ir zināms, ka joslvaļu dzimta no pārējiem vaļveidīgajiem atdalījās miocēnā,[5] bet nav zināms, kurā brīdī tie sadalījās mūsdienās esošajās sugās. Reizēm zilais valis sapārojas ar finvali, šādi hibrīdi ir novēroti Atlantijas okeāna ziemeļos un Klusā okeāna ziemeļos.[6] Pēdējo gadu DNS pētījumi liecina, ka finvalim joslvaļu dzimtā tuvāki radinieki ir pelēkais valis (Eschrichtius robustus) un kuprvalis (Megaptera novaeangliae) nekā, piemēram, mazais joslvalis (Balaenoptera acutorostrata), kas kopā ar finvali šobrīd ir klasificēti vienā ģintī (Balaenoptera).[7] Zinātnieki turpina darbu pie dažādu vaļu DNS pētījumiem, un tuvākajā laikā tiks pārrakstīta un sakārtota vaļu klasifikācija.