Cilvēka temperaments
From Wikipedia, the free encyclopedia
Temperaments (latīņu: temperamentum — 'pareizais samērs') ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ierosas un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā. Priekšstats par temperamentu ir pats senākais psiholoģijā. Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats pirms apmēram 2,5 tūkstošiem gadu. Hipokrats bija pirmais, kas pievērsa uzmanību atšķirībām cilvēku uzvedībā, izturēšanās stilā un pārdzīvojumos. Viņš bija arī pirmais, kas mēģināja iedalīt cilvēkus pēc viņu izturēšanās rakstura četros tipos un deva tiem apzīmējumus, kuri tiek izmantoti arī mūsdienās, kaut gan uzskati par to veidošanos ir mainījušies: melanholiķis, flegmatiķis, sangviniķis un holeriķis.