For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Frīdrihs Hajeks.

Frīdrihs Hajeks

Vikipēdijas lapa

Frīdrihs Hajeks
Friedrich Hayek
Frīdrihs Hajeks
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 8. maijā
Vīne, Austroungārija
Miris 1992. gada 23. martā (92 gadi)
Freiburga, Vācija
Pilsonība Austroungārija, Austrija, Lielbritānija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija liberālisms, Austriešu skola
Nozīmīgas idejas ekonomiskā aprēķina problēma (Economic calculation problem), katalaksija (Catallaxy)
Galvenās intereses ekonomika, politoloģija, apziņas filozofija
Alma mater Vīnes Universitāte
Skolotājs Ludvigs fon Mizess, Frīdrihs fon Vīzers
Ietekmējies no Bernards de Mandevils, Ādams Smits, Deivids Hjūms, Ādams Fergisons, Džons Loks, Edmunds Bērks, Aleksis de Tokvils, Lords Aktons, Kārlis Mengers, Eižens fon Bēms-Baverks, Frīdrihs Vīzers, Ludvigs fon Mizess, Makss Vēbers, Karls Popers
Ietekmējis Karls Popers, Konrāds Lorencs, Roberts Noziks, Izraēls Kircners, Mūrejs Rotbards, Džons Hikss, Džordžs Stiglers, Miltons Frīdmans, Berijs Goldvoters, Ronalds Reigans, Tomass Sauels, Mārgarita Tečere, Vāclavs Klauss, Džovanni Sartori, Ludvigs Erhards, Rons Pols, Alans Grīnspens
Nozīmīgi darbi The Road to Serfdom (1944),
The Constitution of Liberty (1960),
Law, Legislation and Liberty (1973)
Valoda vācu valoda, angļu valoda

Frīdrihs Augusts fon Hajeks (vācu: Friedrich August von Hayek, dzimis 1899. gada 8. maijā, miris 1992. gada 23. martā) — austriešu/britu ekonomists un politikas filozofs. Viens redzamākajiem austriešu skolas un liberālisma pārstāvjiem. XX gadsimta vidū viens no galvenajiem brīvā tirgus aizstāvjiem. Hajeka idejas bija XX gadsimta otrās puses redzamāko labējo politiķu (Mārgaritas Tečeres Lielbritānijā un Ronalda Reigana ASV) ekonomiskās politikas iedvesmas avots.

Dzīvesgājums

Dzimis Vīnē aristokrātu ģimenē. Hajeka otrās pakāpes brālēns no mātes puses bija Ludvigs Vitgenšteins. Pirmā pasaules kara laikā, slēpdams savu patieso vecumu, karoja Austroungārijas armijas rindās un saņēma apbalvojumus par varonību.

Pēc kara 1921. un 1923. gadā ieguva doktora grādu tiesību zinātnē un politoloģijā. Apguva arī ekonomiku un psiholoģiju. Universitātes laikā Hajeka pasniedzēji bija ekonomisti Ludvigs fon Mīzess un Frīdrihs fon Vīzers.

Pāris gadus nostrādājis Ņujorkas Universitātē, XX gadsimta divdesmitajos gados Austrijā, bet 1931. gadā sāka strādāt Londonas Ekonomikas skolā, kur izveidojās par ietekmīgu ekonomistu, tomēr sastapa opozīciju starp Džona Keinsa piekritējiem. Pēc Austrijas pievienošanas Trešajam reiham Hajeks 1938. gadā kļuva par Lielbritānijas pilsoni.

Otrā pasaules kara gados Hajeks sarakstīja vienu no ietekmīgākajiem liberālisma darbiem — Ceļš uz dzimtbūšanu (The Road to Serfdom, 1944).

1947. gadā Hajeks bija viens no galvenajiem liberālisma smadzeņu centra Montpelerīnas biedrības (Mont Pelerin Society) dibinātājiem. 1950. gadā Hajeks devās uz ASV, kur strādāja Čikāgas Universitātē.

No 1962. līdz 1968. gadam viņš bija Freiburgas Universitātes profesors, bet vēlāk — Zalcburgas Universitātes viesprofesors.

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Frīdrihs Hajeks
Listen to this article

This browser is not supported by Wikiwand :(
Wikiwand requires a browser with modern capabilities in order to provide you with the best reading experience.
Please download and use one of the following browsers:

This article was just edited, click to reload
This article has been deleted on Wikipedia (Why?)

Back to homepage

Please click Add in the dialog above
Please click Allow in the top-left corner,
then click Install Now in the dialog
Please click Open in the download dialog,
then click Install
Please click the "Downloads" icon in the Safari toolbar, open the first download in the list,
then click Install
{{::$root.activation.text}}

Install Wikiwand

Install on Chrome Install on Firefox
Don't forget to rate us

Tell your friends about Wikiwand!

Gmail Facebook Twitter Link

Enjoying Wikiwand?

Tell your friends and spread the love:
Share on Gmail Share on Facebook Share on Twitter Share on Buffer

Our magic isn't perfect

You can help our automatic cover photo selection by reporting an unsuitable photo.

This photo is visually disturbing This photo is not a good choice

Thank you for helping!


Your input will affect cover photo selection, along with input from other users.