Fulko
From Wikipedia, the free encyclopedia
Fulko (latīņu: Fulco) bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165. gadā iecēla par bīskapu "Aistu zemē" (ko mūsdienās tulko kā Estonia) vienlaicīgi ar Stefana iecelšanu par pirmo Upsālas arhibīskapu 1164. gadā. Nav saglabājušās nekādas ziņas par tā laika dāņu misionāru darbību, izņemot to, ka Pāvests Aleksandrs III 1171. gadā ir lūdzis norvēģu Trondheimas arhibīskapu sūtīt mūku Nikolaju palīdzēt bīskapam Fulko.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Reizēm viņa vārds tiek interpretēts kā dāņu personvārds Folke vai tā latīnizētā forma Folkvīns (Folquinus). Tādā gadījumā iespējams, ka Fulko bija kļuvis par bīskapu Somijas teritorijā un pieminēts 14. gadsimta hronikā Chronicon episcoporum Finlandensium, ja vien tā nav bijusi nezināmā hronikas rakstītāja brīva notikumu interpretācija.
Fulko bija pirmais zināmais Romas katoļu misionārs tagadējās Igaunijas un Latvijas teritorijā. Vēsturiskajos dokumentos nav saglabājušās liecības par Fulko misijas norises vietu un panākumiem. Kā iespējamās dāņu baznīcas atrašanās vietas minētas Lindanise, Sāmsalas Karja un kuršu Palanga. Par labu Kurzemei liecina tas, ka jau Rimberta aprakstītajā zviedru vikingu uzbrukumā Grobiņai un Apūlei vikingi vērsušies ar lūgšanām pie kristiešu dieva, kas ir pirmā vēsturiskā liecība par kristīgās misijas elementu vikingu karagājienos. Arī Ādams no Brēmenes savā līdz 1076. gadam sarakstītajā hronikā pieminēja Kurzemē (Churland) ar kāda tirgotāja pūlēm uzceltu baznīcu, kuru uz to pamudināja dāņu ķēniņa daudzās dāvanas. Savukārt Sāmsalā atrastie akmeņi ar krusta zīmēm no 11.—12. gadsimta netieši liecina par kristiešu misiju vēl pirms vācu krustnešu iebrukuma 1227. gadā. Pēc vēlākās notikumu attīstības var saprast, ka bīskaps Alberts un viņam pakļautie krustneši 13. gadsimta sākumā respektēja dāņu pirmtiesības Kursas, Sāmsalas un Ziemeļigaunijas kristīšanā. Arī Indriķa hronikā aprakstītais Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196) bija sākotnēji iecerēts kā kārtējais krusta karagājiens pret kuršiem.