Gābors Betlens
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gābors Betlens (ungāru: Bethlen Gábor, rumāņu: Gabriel Bethlen; dzimis 1580. gadā, miris 1629. gada 15. novembrī) bija Transilvānijas hercogs (1613—1629) un Ungārijas karalis (1620—1621). Pats būdams kalvinists, atbalstīja protestantu spēkus Eiropā Trīsdesmitgadu kara laikā.
Gābors Betlens Bethlen Gábor | |
---|---|
Transilvānijas princis | |
Amatā 1613. gada oktobris — 1629. gada 15. novembris | |
Priekštecis | Gābors Batorijs |
Pēctecis | Brandenburgas Katrīne |
Ungārijas karalis | |
Amatā 1620. gada 25. augusts — 1621. gada 31. decembris | |
Priekštecis | Matiāss |
Pēctecis | Ferdinands II |
| |
Dzimšanas dati |
1580. gadā Ilija (Ilia), Transilvānijas hercogiste ( Rumānija) |
Miršanas dati |
1629. gada 15. novembrī Ģulafehērvāra, Transilvānijas hercogiste (Alba Jūlija, Rumānija) |
Dinastija | Betlenu dinastija |
Dzīvesbiedrs(-e) | Brandenburgas Katrīne |
Reliģija | kalvinisms |
Kļuva par Transilvānijas valdnieku 1613. gadā ar osmaņu karaspēka atbalstu. Kad imperators Ferdinands II 1618. gadā iebruka Bohēmijā, Betlens savukārt ieņēma Košici, un tika deklarēts par Ungārijas galvu un protestantisma aizstāvi, vēlāk ieņemdams lielu daļu Ungārijas. Tomēr pēc čehu sakāves Baltā Kalna kaujā 1620. gada 8. novembrī Betlemam nācās atkāpties. Tālākā Trīsdesmitgadu kara laikā, atbalstot protestantu spēkus, vēl divas reizes iebruka Augšungārijā (mūsdienu Slovākijā).