Gadolīnijs
ķīmiskais elements / From Wikipedia, the free encyclopedia
Gadolīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Gd un atomskaitli 64. Tas ir sudrabbalts, mīksts metāls. Salīdzinot ar citiem lantanīdiem, tas ir relatīvi stabils gaisā (oksidējas lēnām, veidojot melnu pārklājumu). Zem tā kirī temperatūras gadolīnijs ir feromagnētisks. Virs kirī temperatūras tas ir paramagnētisks. Dabā gadolīnijs sastopams oksīda formā un to atdalot tam ir citu reto metālu piejaukumi to līdzīgo ķīmisko īpašību dēļ. Gadolīniju iegūst no polimetāliskajām rūdām.
Gadolīnijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Gadolīnija paraugi | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3, +2 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,20 | ||||||
Blīvums | 7900 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1585 K (1312 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 3546 K (3273 °C) |
Gadolīnijs tika atklāts 1880. gadā izmantojot spektroskopiju, bet izolēts tas tika 1886. gadā. Gadolīnijs nosaukts pēc somu ķīmiķa Johana Gadolina. Viņa vārdā nosaukts arī minerāls gadolinīts, bet tas satur ļoti nelielus daudzumus gadolīnija.
Gadolīnija(III) joni šķīstošos sāļos ir toksiski.