Galvkāji
From Wikipedia, the free encyclopedia
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija. Tiem ir attīstīta galva, no kuras atiet 8-10 taustekļi, kas veidojas no gliemju „kājas”. No visiem bezmugurkaulniekiem galvkājiem ir visattīstītākās asinsrites un nervu sistēmas. Tā kā visi galvkāji aizsardzības nolūkos spēj izšļākt "tinti", tos mēdz saukt arī par tintes zivīm.
Galvkāji Cephalopoda (Cuvier, 1797) | |
---|---|
Sēpija (Sepia officinalis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Galvkāji (Cephalopoda) |
Iedalījums | |
| |
Galvkāji Vikikrātuvē |
Ir zināmas vairāk nekā 800 mūsdienu un apmēram 11 000 izmirušo galvkāju sugu.[1] Vislielākā sugu dažādība sastopama ekvatora tuvumā.[2] Mūsdienu sugas iedalītas 2 apakšklasēs. Pazīstamākie pārstāvji ir kalmāri, sēpijas un astoņkāji.
Galvkāji mājo visos pasaules okeānos. Neviena galvkāju suga nespēj dzīvot saldūdenī. Izņēmums ir Atlantijas īsais kalmārs (Lolliguncula brevis), kurš sastopams Česapikas līcī. Šī līča ūdeņiem salīdzinājumā ar okeānu nav augsts sāls daudzums.[3] Galvkāji mājo visos dziļumos no gultnes līdz ūdens virsmai.