Georgs Kantors
From Wikipedia, the free encyclopedia
Georgs Ferdinands Ludvigs Filips Kantors (vācu: Georg Ferdinand Ludwig Philipp Cantor, dzimis 1845. gada 3. martā [v.s. 19. februārī], miris 1918. gada 6. janvārī) bija ebreju izcelsmes vācu matemātiķis, kas dzimis Sanktpēterburgā, Krievijā. Pazīstams kā kopu teorijas pamatlicējs, kas kļuvusi par vienu no matemātikas pamatteorijām.
| ||||||||||||||
|
Kantors dzimis Portugāles ebreju izcelsmes Dānijas tirgotāja ģimenē un līdz 11 gadu vecumam dzīvoja Krievijā. 1856. gadā ģimenē pārcēlās uz Vīsbādeni, vēlāk uz Frankfurti pie Mainas. 1862. gadā Kantors iestājās Cīrihes ETH. Vēlāk studēja Berlīnes Universitātē. 1867. gadā sāka strādāt Halles Universitātē, kur arī pagāja viņa matemātiķa karjera. Dzīves otrajā pusē sirga ar depresiju. 1904. gadā Britu Karaliskā Biedrība piešķīra Kantoram sudraba godalgu - augstāko apbalvojumu, ko drīkstēja piešķirt matemātiķim.