Globālā sasilšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.[1] Daži pētījumi apgalvo, ka cilvēku ietekmēta globālā sasilšana daļēji ir sākusies jau 20. gadsimta sākumā.[2][3][4] Globālo sasilšanu izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskajā darbības radītās siltumnīcefekta gāzes, kuru koncentrācija atmosfērā un pieaugšanas ātrums ievērojami pārsniedz pēdējo tūkstošgadu laikā novērotās dabiskās svārstības.[5][6][7]
Kopējā vidējā gaisa un okeānu virsmas temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par vidēji 0,86 ± 0,20 °C.[8] Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir secinājusi, ka vidējās gaisa un okeānu virsmu temperatūras paaugstināšanās iemesls ir antropogēno (mākslīgi radīto) siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā.[9] Galvenie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzkrāšanās iemesli ir degizrakteņu (naftas produktu un ogļu) un rūpniecisko fluorēto gāzu lietošana, lopkopība (galvenokārt liellopu audzēšana[10]), zemkopība un lietus mežu izciršana.[11][12]
Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē ir parādījuši, ka pēdējo 700 tūkstošu gadu laikā pasaulē ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi.[5] Šādas vidējās globālās temperatūras svārstības ir bijušas saistītas ar dabas norisēm. Tās ir notikušas gan pakāpeniski tūkstošu gadu laikā, gan strauji (ekstrēmu dabas notikumu dēļ). Eiropas Vides aģentūra (EVA) un IPCC ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējās tūkstošgadēs.[13][14]
Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes un ūdens režīma izmaiņas. Būtisku ietekmi uz ūdens režīmu atstāj vides izmaiņas (piemēram, lauksaimniecība). Samazinoties mežu platībām lietus ūdens ātri aiztek, tādējādi samazinot augsnes mitrumu. Sausajos apgabalos pārtuksnešošanos būtiski ietekmē lopkopība, kura noārda augāju un augsnes virskārtu. Savukārt samazinoties augājam, lietus ūdens ātrāk aiztek vai iztvaiko. Atsevišķos reģionos biežāk sākuši līt skābie lieti, kas saistīti ar apkārtējās vides piesārņojuma izraisītu paaugstinātu skābes veidojošu gāzu koncentrāciju augstākajos atmosfēras slāņos. Biežāk ir novēroti viesuļi, arī krasas gaisa temperatūras svārstības — no ļoti silta laika uz ilgstošiem aukstuma uzplūdiem. Mērenajā joslā mazāk kļūst skujkoku, bet palielinās lapkoku īpatsvars.