Goldkosta
Vikipēdijas lapa
| Goldkosta | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Gold Coast | |
| Koordinātas: 27°01′01″S 153°25′41″E / 27.017°S 153.428°EKoordinātas: 27°01′01″S 153°25′41″E / 27.017°S 153.428°E | |
| Valsts |
 |
| Štats | Kvīnslenda |
| Dibināta | 1959. gads |
| Administrācija | |
| • Tips | Goldkostas pilsētas dome |
| Platība | |
| • Kopējā | 414,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2016) | |
| • kopā | 638 090 |
| • blīvums | 1 540,2/km² |
| Laika josla | AEST (UTC+10) |
| Mājaslapa |
www |
 Goldkosta Vikikrātuvē | |
Goldkosta (angļu: Gold Coast) ir piekrastes pilsēta Austrālijā, kas atrodas dienvidaustrumu Kvīnslendā un 66 kilometrus uz dienvidiem no štata galvaspilsētas Brisbenas. Goldkosta ir otrā visvairāk apdzīvotā pilsēta Kvīnslendas štatā aiz Brisbenas, sestā lielākā pilsēta Austrālijā pēc iedzīvotāju skaita un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Austrālijā.[1]
Goldkosta ir viena no straujāk augošajām pilsētām Austrālijā pēc nekustamo īpašumu tirgus, biznesa un tūrisma nozarēm. Goldkosta ir pazīstams tūrisma galamērķis ar saulainu subtropu klimatu, pludmalēm, debesskrāpjiem, daudzveidīgo dabu, atrakciju parkiem un naktsklubiem. Katru gadu Goldkostu apmeklē ap desmit miljoniem tūristu, padarot tūrismu par pilsētas galveno ienākumu avotu. 2018. gada aprīlī pilsētā norisinājās 21. Nāciju Sadraudzības spēles.[2]
Vēsture
Pirmais Goldkostas krastu, 1770. gada 16. maijā kuģojot netālu no krasta, iezīmēja britu leitnants Džeims Kuks. Līdz 1823. gadam jaunatklāto zemi vēl neapdzīvoja neviens eiropietis, kad beidzot krastā piestāja britu pētnieks Džons Ohlijs. Ap 19. gadsimta vidu teritorijā sāka parādīties liels skaits koku zāģētavas, kā arī lielopu, kokvilnas un cukura audzētāju saimniecības.
1885. gadā Nerangas upes iztekā sev brīvdienu māju uzbūvēja Kvīnslendas gubernators Antonijs Musgrave. No tā laika apkārt esošā krasta teritorija ieguva reputāciju kā kūrorts Brisbenes bagātajiem un ietekmīgajiem. 1889. gadā uz Goldkostu pagarināja dzelzceļa līniju un krasta teritorijā sāka parādīties arvien vairāk viesnīcu un viesu namu.
Līdz 1925. gadam iedzīvotāju skaits pilsētā auga lēni, bet tad tika uzbūvēts jauns ceļa savienojums ar Brisbeni un uzbūvēta Džeimsa Kavila Sērferu paradīzes vienīca, pilsētā sākās īsts tūristu bums. Arvien vairak attīstoties auto industrijai un tā pieejamībai, palielinājās arī tūristu skaits un ap 1935. gadu lielākā daļa no piekrastes bija apbūvēta ar viesnīcām un brīvdienu mājām. 1933. gadā pilsēta tika pārsaukta par Sērferu paradīzi.
Iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga, pieaugot tūristu skaitam un ar 1940. gadu īpašumu attīstītāji un žurnālisti pilsētu sāka dēvēt par Goldkostu. 1958. gadā pilsēta oficiāli pieņēma Goldkostas nosaukumu un 1959. gadā tā tika oficiāli pasludināta par pilsētu.
1970. gadā pilsēta sāka strauji izplesties un tās krasta līniju sāka apbūvēt ar debesskrāpjiem un jaunām viesnīcām. 1981. gadā pilsētā izveidoja lidostu. 1994. gadā pilsētas teritoriju paplašināja, lai aptvertu lielāku pludmales daļu, tādejādi tā kļuva par otro lielāko Kvīnslendas pilsētu aiz Brisbenas.
Ģeogrāfija
Goldkostas pilsēta atrodas Kvīnslendas dienvidaustrumu stūrī, uz ziemeļiem no Brisbenas. Pilsēta stiepjas no Rasela salas līdz Jaundienvidvelsas robežai. Rietumos pilsēta robežojas ar Lielo Ūdensšķirtnes grēdu. Daļu no tās dēvē par Goldkostas iekšzemi (206 km2). Grēdu priekšā ir Lemingtonas nacionālais parks, kurš ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Nacionālajā parkā ir sastopami lietus meži, kuri ir apauguši apkārt vulkāna krāterim, un liels skaits retu un apdraudētu koku un augu sugas.
Liela daļa piekrastes zemienes un purvi ir pārvērsti par ūdensceļiem un mākslīgām salām uz kurām atrodas debesskrāpji un mājas. Stipri ir attīstīta arī pilsētas piekrastes zona, kura ir apbūvēta ar viesnīcām, kūrortiem un debesskrāpjiem.
Klimats
Goldkostas klimats ir mitrs subtropu klimats ar maigām ziemām un siltām, mitrām vasarām. Vasarā pilsētā bieži ir ilgas lietavas ar negaisu un spēcīgām lietusgāzēm. Lietus dažreiz ilgst pat vairākas nedēļas. Ziemas ir saulainas, siltas un sausas. Dēļ siltajām ziemām pilsētai ir liels tūristu pieplūdums ziemas sezonā.
| Goldkostas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 101.3 (38.5) |
104.9 (40.5) |
97.3 (36.3) |
91.9 (33.3) |
84.9 (29.4) |
80.8 (27.1) |
80.2 (26.8) |
90.3 (32.4) |
91.4 (33.0) |
98.2 (36.8) |
95.9 (35.5) |
102.9 (39.4) |
104.9 (40.5) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 83.5 (28.6) |
83.3 (28.5) |
81.9 (27.7) |
78.3 (25.7) |
74.1 (23.4) |
70.3 (21.3) |
70 (21.1) |
71.2 (21.8) |
74.8 (23.8) |
77.9 (25.5) |
79.9 (26.6) |
82 (27.8) |
77.2 (25.1) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | 71.2 (21.8) |
71.2 (21.8) |
69.3 (20.7) |
64.9 (18.3) |
59.7 (15.4) |
55.6 (13.1) |
53.6 (12.0) |
54.5 (12.5) |
58.6 (14.8) |
62.4 (16.9) |
65.8 (18.8) |
68.9 (20.5) |
63 (17.2) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | 63 (17.2) |
63 (17.2) |
56.1 (13.4) |
48 (8.9) |
43.9 (6.6) |
38.8 (3.8) |
36.5 (2.5) |
39.6 (4.2) |
46.9 (8.3) |
50 (10.0) |
46.8 (8.2) |
58.5 (14.7) |
36.5 (2.5) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 4.122 (104.7) |
6.98 (177.3) |
3.748 (95.2) |
4.173 (106.0) |
4.85 (123.2) |
4.579 (116.3) |
1.811 (46.0) |
2.291 (58.2) |
1.717 (43.6) |
3.469 (88.1) |
5.508 (139.9) |
4.874 (123.8) |
47,984 (1 218,8) |
| Vidējais dienu skaits ar nokr. | 14.1 | 14.0 | 14.5 | 12.0 | 11.9 | 10.9 | 7.8 | 7.4 | 8.3 | 10.2 | 12.3 | 12.0 | 135.4 |
| Avots: [3] | |||||||||||||
Ekonomika
Mazāk kā 50 gadu laikā, Goldkosta ir izaugusi no mazas kūrortpilsētas līdz Austrālijas sestai lielākajai pilsētai un lielākajai Austrālijas pilsētai, kas nav štata galvaspilsēta. Goldkosta ir viena no Austrālijas visstraujāk augošajām pilsētām un tās ikgadējais iedzīvotāju pieaugums ir ap 1,8%. Pilsētas galvenais ienakumu avots ir tūrisms, bet pilsētā ir attīstītas arī citas industrijas, kā izglītības, filmu, informācijas tehnoloģijas un pārtikas rūpniecības industrijas. Pilsētas bezdarbnieku skaits veido 5,6%, kas ir zem Austrālijas vidējā rādītāja. Katrs ceturtais pilsētas iedzīvotajs ir nodarbināts tūrisma nozarē.
Tūrisms
Tūrisms ir pilsētas galvenais ienākumu avots, kas rada vairāk kā 4,4 miljardus dolāru katru gadu un nodarbina katru ceturto pilsētas iedzīvotāju. Goldkosta ir populārākais tūrisma galamērķis Kvīnslendā un piektais populārākais tūrisma galamērķis Austrālijā.[4] Katru gadu pilsētu apmeklē vairāk kā 10 miljoni tūristu.
Pilsētas teritorijā ietilpst 57 kilometru gara pludmale, pilsētas kanāli, kuru garums sasniedz vairāk kā 600 kilometru garumu, ap 100 000 hektāru liela dabas rezervātu teritorijas, vairāk kā 344 viesnīcas un 500 restorānu, 40 golfa klubi un pieci atrakciju parki. Kopējais pilsētas krasta līnijas garums sastāda 57 kilometrus. Pludmale ir populāra atpūtas vieta tūristiem un iedzīvotājiem, tā ir arī viena no populārākajām sērfošanas vietām visā Austrālijā un pasaulē. Pilsētā ir vairāk kā 40 peldvietas un desmit sērfošanas vietas, kuras ir populāras sērfotāju un tūristu vidū.
Filmu industrija
Goldkosta ir Kvīnslendas lielākais filmu industrijas centrs un katru gadu saražo 75% no visām Kvīnslendā uzņemtajām filmām un apgroza ap 150 miljoniem dolāru. Goldkosta ir Austrālijas trešais lielākais filmu industrijas centrs aiz Sidnejas un Melburnas. Goldkostā ir veidotas tādas pazīstamas filmas kā Skubijs Dū, Nesalauztais, Sanandreasa lūzums, Karību jūras pirāti: Miroņi neko nestāsta un Vaska nams.
Atsauces
- ↑ Statistics of Australia[novecojusi saite]
- ↑ Gold Coast Commonwealth Games[novecojusi saite]
- ↑ «Climate statistics for Gold Coast Seaway». Australian Bureau of Meteorology. June 2011.
- ↑ «Tourism Australia - Home». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. maijā. Skatīts: 2012. gada 17. maijā.
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
