Greifsvalde - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Greifsvalde.

Greifsvalde

Vikipēdijas lapa

Greifsvalde
Greifsvaldes rātsnams

Karogs

Ģerbonis
Greifsvalde
Greifsvalde
Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E / 54.09722; 13.38417Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E / 54.09722; 13.38417
Valsts
 
Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Pilsētas tiesības 1250
Platība
 • Kopējā 50,50 km2
Augstums 8 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 59 382
 • blīvums 1 081,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.greifswald.de/
Greifsvalde Vikikrātuvē

Greifsvalde (vācu: Greifswald), oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde (vācu: Universitäts- und Hansestadt Greifswald) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu. Pilsēta pazīstama ar savu universitāti. Viena no "gados jaunākajām" Vācijas pilsētām — no apmēram 55 000 pilsētas iedzīvotāju, 12 500 ir universitātes studenti un 5 000 — tās darbinieki. Greifsvalde ir gāzes vada Nord Stream Vācijas puses galapunkts.

Vēsture

Greifsvaldes panorāma 1552. gadā
Greifsvaldes panorāma 1552. gadā
Zviedru laikā celtā Greifsvaldes universitātes galvenā ēka (1747—1750)
Zviedru laikā celtā Greifsvaldes universitātes galvenā ēka (1747—1750)

Greifsvalde dibināta 1199. gadā ap cisterciešu dibināto klosteri. Pilsēta attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. 13. gadsimta beigās iekļāvās Hanzas savienībā. 1456. gadā Greifsvaldē tika dibināta Grifu akadēmija (Academia Gryphica), kuras patrons bija Pomerānijas hercogs Vartislavs IX. 1631. gadā Greifsvaldi ieņēma zviedri un pēc Trīsdesmitgadu kara (1648. gadā) Greifsvalde oficiāli iekļāvās Zviedrijā. Greifsvalde bija Zviedru Pomerānijas galvaspilsēta līdz Vīnes kongresam 1815. gadā, kad to piešķīra Prūsijai.

Zinātniskie institūti

Pilsētā atrodas veterinārās pētniecības Frīdriha Leflera institūta (Friedrich-Loeffler-Institut) galvenais birojs, viens no diviem Vācijā Maksa Planka Plazmas fizikas institūtiem, Alfrēda Krupa Padziļinātās pētniecības institūts un Zemo temperatūru plazmas fizikas institūts. Maksa Planka Plazmas fizikas institūtā kopš 2005. gada tiek būvēts kodoltermiskais reaktors Wendelstein 7-X. Saules bateriju un jahtu ražošanas uzņēmumi. 44% no pilsētas iedzīvotājiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.

Cilvēki

Greifsvaldes universitātē darbojušies dzejnieks Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt, 1769—1860, viņa vārdā nosaukta universitāte), reliģijas reformators Johanness Būgenhāgens (Johannes Bugenhagen, 1485—1558), patologs Gerhards Domagks (Gerhard Domagk, 1895—1964), ķirurgs Teodors Bilrots (Theodor Billroth, 1829—1894), fiziķis Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874—1957).

Greifsvaldē dzimuši

  • Heinrihs Cimmers (Heinrich Zimmer, 1890–1943) — indologs
  • Hanss Fallada (Hans Fallada, 1893—1947) — rakstnieks
  • Kaspars Dāvids Frīdrihs (Caspar David Friedrich, 1774—1840) — gleznotājs
  • Gerhards Gencens (Gerhard Gentzen, 1909—1945) — matemātiķis
  • Volfgangs Kepens (Wolfgang Koeppen, 1906—1996) — rakstnieks
  • Felikss Kross (Felix Kroos, 1991) — futbolists
  • Tonijs Kross (Toni Kroos, 1990) — futbolists
  • Johans Kārlis Rodbertuss (Johann Karl Rodbertus, 1805—1875) — ekonomists
  • Robins Šolkovi (Robin Szolkowy, 1979) — daiļslidotājs

Atsauces

  1. https://www.statistikportal.de/de/produkte/gemeindeverzeichnis; izdevējs: Q764739; pārbaudes datums: 4 marts 2020.

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Greifsvalde
Listen to this article