Grieķu—turku karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Grieķu—turku karš (1919. — 1922.), saukts arī par Mazāzijas karu, bija militāras operācijas, sadalot Osmaņu impēriju Pirmajā pasaules karā. Militārās sadursmes notika starp Grieķijas karalisti un turku revolucionāriem, kas vēlāk dibināja mūsdienu Turcijas Republiku.
Grieķu—turku karš | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Turcijas neatkarības karš | |||||||||
Grieķu uzbrukums | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Grieķijas Karaliste Apvienotā Karaliste |
Turku revolucionāri Krievijas PFSR | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Leonidass Paraskevopouloss, Anastasioss Papoulass, Georgioss Hatzianestiss |
Mustafa Kemals Ataturks, Ismets Inēnī, Fevzi Čakmaks, Ali Fuat Cebesojs | ||||||||
Spēks | |||||||||
200 000 | 208 000 (bez pilsētu aizsargiem) | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
23 500 kritušie 20 820 gūstekņi |
20 540 kritušie 10 000 ievainotie |
Grieķu militārās operācijas tika uzsāktas pēc tam, kad rietumu sabiedrotie ar Lielbritānijas premjeru Deividu Loidu Džordžu priekšgalā bija Grieķijai apsolījuši daļu Osmaņu impērijas teritorijas. Kara beigās Grieķija tomēr bija spiesta atkāpties no okupētajām teritorijām un atgriezties tās pirmskara robežās. Papildus Lozannas miera līgumam tika noslēgta vienošanās par iedzīvotāju apmaiņu, pārceļot Grieķijas turkus uz Turciju, kā arī Turcijas grieķus uz Grieķiju.
Zaudējums Grieķijas, Armēnijas un Francijas Trešās republikas karā pret Turciju lika visām pusēm atcelt Sevras līgumu un sanākt uz jaunām pārrunām, lai noslēgtu Lozannas līgumu, ar kuru tika atzīta Turcija un tās teritorija Trāķijas austrumos un Anatolijā.