Hokons VII
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hokons VII (norvēģu: Haakon VII; dzimis 1872. gada 3. augustā Šarlotenlundas pilī netālu no Kopenhāgenas kā Kristians Frederiks Kārlis Georgs Valdemārs Aksels, miris 1957. gada 21. septembrī Oslo) bija Norvēģijas karalis no 1905. gada, kad tika likvidēta personālūnija ar Zviedriju, līdz savai nāvei 1957. gadā. Bija viens no nedaudzajiem vēlētajiem Eiropas monarhiem.
Ātrie fakti Hokons VII Haakon VII, Priekštecis ...
Hokons VII Haakon VII | |
---|---|
Norvēģijas karalis | |
Amatā 1905. gada 18. novembris — 1957. gada 21. septembris | |
Priekštecis | Oskars II |
Pēctecis | Ūlavs V |
| |
Dzimšanas dati |
1872. gada 3. augusts Kopenhāgena, Dānija |
Miršanas dati |
1957. gada 21. septembris Oslo, Norvēģija |
Tēvs | Frederiks VIII |
Māte | Zviedrijas Luīze |
Dzīvesbiedrs(-e) | Karaliene Moda |
Bērni | Ūlavs V |
Aizvērt