Hanss Georgs Gadamers (vācu: Hans-Georg Gadamer, dzimis 1900. gada 11. februārī, miris 2002. gada 13. martā) bija vācu filozofs. Martina Heidegera skolnieks. Pazīstamākais darbs — 1960. gadā publicētais "Patiesība un metode" (Wahrheit und Methode). Filozofiskās hermeneitikas vadošais pārstāvis.
Ātrie fakti Hanss Georgs Gadamers Hans-Georg Gadamer, Personīgā informācija ...
|
Vispārīgā informācija |
Skola, tradīcija |
kontinentālā filozofija, hermeneitika |
Galvenās intereses |
metafizika, epistemoloģija, valoda, ontoloģija, estētika |
Alma mater |
Marburgas Universitāte, Freiburgas Universitāte |
Skolotājs |
Pauls Nātorps, Nikolajs Hartmanis, Martins Heidegers |
Skolnieks |
Džanni Vatimo |
Ietekmējies no |
Aishils, Platons, Aristotelis, Imanuels Kants, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Sērens Kirkegors, Frīdrihs Helderlins, Frīdrihs Šleiermahers, Vilhelms fon Humbolts, Vilhelms Diltejs, Edmunds Huserls, Martins Heidegers, Rūdolfs Bultmanis, Karls Jasperss |
Ietekmējis |
Ričards Rortijs, Džanni Vatimo, Pols Rikērs, Jirgens Hābermāss |
Nozīmīgi darbi |
"Patiesība un metode" (Wahrheit und Methode, 1960) |
Valoda |
vācu valoda |
|
Aizvērt
Dzimis universitātes pilsētā Marburgā, ķīmiķa ģimenē. Uzauga Breslavā, vēlāk atgriezās Marburgā, kur studēja pie neokantisma filozofiem Paula Nātorpa un Nikolaja Hartmaņa. 1922. gadā aizstāvēja disertāciju. Tūlīt pēc tam Gadamers devās uz Freiburgu, kur studēja pie Martina Heidegera, mācoties vienlaicīgi ar Leo Štrausu, Kārli Levitu un Hannu Ārenti. Kad Heidegers pārcēlās uz Marburgu, Gadamers viņam sekoja. Nacistu varas gados, atšķirībā no Heidegera, Gadamers bija pretnacistiski noskaņots. 1949. gadā ieņēma Karla Jaspersa vietu Heidelbergas Universitātē, ko saglabāja līdz mūža beigām.