From Wikipedia, the free encyclopedia
Haralds I "Zilzobis" Gormsons (senskandināvu: Haraldr blátǫnn Gormsson, dāņu: Harald Blåtand Gormsenn; dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958. gada un Norvēģijas karalis no apmēram 970. gada. 965. gadā karalis pieņēma kristietību, līdz ar to Dānija kļuva par kristīgu valsti un dienvidu kaimiņi tai vairs nevarēja uzbrukt kā pagānu zemei. Katoļu svētais. Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda.
Haralds Zilzobis Haraldr blátǫnn Gormsson Harald Blåtand Gormsen | |
---|---|
Haralda kristīšana (Tamdrupas baznīca) | |
Dānijas karalis | |
Amatā apm. 958. gads — 985. vai 986. gadā | |
Priekštecis | Gorms Vecais |
Pēctecis | Svens I Dakšbārda |
Norvēģijas karalis | |
Amatā ap 970. gadu — 985. vai 986. gadā reāli valdīja Hākons II | |
Priekštecis | Haralds II Pelēkādis |
Pēctecis | Svens I Dakšbārda |
| |
Dzimšanas dati |
ap 935. gadu Dānija |
Miršanas dati |
985. vai 986. gadā Jomsborga (mūsdienās visdrīzāk Volina, Polija) |
Apglabāts |
Roskildes katedrāle Dānija |
Tēvs | Gorms Vecais |
Māte | Tira |
Dzīvesbiedrs(-e) |
Zviedrijas Girida Obodrītu Tove |
Bērni | vairāki no Giridas, to skaitā Svens I Dakšbārda |
Parasti tiek uzskatīts, ka iesauku "Zilzobis" ieguvis tumšo zobu dēļ, taču tas nav pārliecinoši pierādīts, un pastāv arī citi uzskati.
Haralds Zilzobis bija Dānijas karaļa Gorma Vecā un Tiras dēls. Saviem vecākiem par godu Haralds Zilzobis uzcēla Jellingas rūnakmeņus.[1]
965. gadā karalis pieņēma kristietību, līdz ar to Dānija kļuva par kristīgu valsti un dienvidu kaimiņi tai vairs nevarēja uzbrukt kā pagānu zemei. Īsti nav skaidrs, kā Haralds kristījies, jo avotos (Korvejas Vidukinda un Brēmenes Ādama rakstos un Heimskringlā) ir pretrunīga informācija.[2][3][4]
970. gadā Haralda dāņi kopā ar jarla Hokona II vadītajiem norvēģiem sakāva Norvēģijas karaļa Haralda II Pelēkādas karaspēku, kā rezultātā Haralds Zilzobis kļuva arī par formālo Norvēģijas valdnieku. Faktiskais valdnieks tomēr bija jarls Hokons II, kurš 986. gadā, pēc tam, kad Haralds mēģināja viņu pievērst kristīgajai ticībai, pilnībā pārtrauca saistības pret Dānijas karali. Dāņu atbildes iebrukums Norvēģijā bija neveiksmīgs.
983. gadā kopā ar obodrītiem padzina no Dānijas dienvidiem sakšus. Haralda Zilzobja laikā ir izbūvēti vismaz pieci tā sauktie apļveida nocietinājumi. Domājams, ka to mērķis bija pasargāt Dāniju pret iebrukumu no dienvidiem[5] Pats vai viņa dēli karoja Normandijā, Norvēģijā un Sembā.
Pirmais Dānijas karalis, kurš noteica Roskildi par savu rezidenci. Apglabāts Roskildes katedrālē, kuru pats nodibinājis.
Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda. Iespējamais iemesls bija dēla pretestība Haralda mēģinājumiem atteikties no vikingu dieviem par labu kristietībai un tradicionālā dzīvesveida, mēģinot līdzināties Viduseiropas valdniekiem.[6]
Haralda vārdā ir nosaukts Bluetooth bezvadu datortīklu standarts un uz tā logo ir rūnas — Haralda iniciāļi.[7][8]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.