From Wikipedia, the free encyclopedia
Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (vācu: Heinrich Gerhard Theodor von Hagemeister, 1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu. Vidzemes vēstures pētnieks.
|
Dzimis 1784. gada 8. aprīlī Vecdrustu muižā (Alt Drostenhof) tās īpašnieka Nikolaja Kristapa fon Hāgemeistera (1747-1804) un viņa sievas Helēnes, dzimušas Bērensas fon Rautenfeldes (1753-1804) ģimenē. Viņa jaunākais brālis Augusts Hāgemeisters (1785-1869) vēlāk kļuva par Vidzemes landmaršalu.[1] Mācījās Berlīnē (1795-1796), sāka strādāt Pēterburgā (1798). Pēc vecāku nāves atgriezās dzimtenē, 1805. gadā iecelts par kolēģijas asesoru, bija Valkas apriņķa mērīšanas revīzijas komisijas loceklis (1808-1814), pēc tam draudzes tiesnesis.
Gatavojoties dzimtbūšanas atcelšanai Vidzemē, viņš 1817. gadā ieteica zemniekiem atstāt dzimtsnomā viņiem 1804./1809. gada likumā piešķirtās zemes, ko Vidzemes landtāgs noraidīja. 1819. gadā sastādīja Vidzemes zemnieku likumu grāmatas alfabētisko rādītāju.
1820. gadā viņš kļuva par Cēsu apriņķa tiesnesi, 1824. gadā par galma padomnieku. Izstrādāja projektu par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu, ko 1833. gada Vidzemes landtāgs noraidīja.[2] Aizrāvās ar sava novada vēstures pētīšanu, 1833. gadā latviski publicēja "Ziņas par Drustu draudzes baznīcu, muižām un saimniekiem". Vēlāk sarakstīja grāmatu par Vidzemes muižu vēsturi divos sējumos (1836-1837).
Miris 1845. gada 24. maijā Drustu muižā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.