From Wikipedia, the free encyclopedia
Henrijs II Plantagenets (angļu: Henry II Plantagenet; dzimis 1133. gada 5. martā, miris 1189. gada 6. jūlijā), saukts arī Henrijs Īsais Apmetnis (Henry Fitzempress un Henry Curtmantle) bija pirmais Anglijas karalis (1154—1189) no Plantagenetu dinastijas.
Henrijs II Henry II | |
---|---|
Anglijas karalis | |
Amatā 1154. gada 25. oktobris — 1189. gada 6. jūlijs | |
Priekštecis | Stefans no Bluā |
Pēctecis | Ričards I |
| |
Dzimšanas dati |
1133. gada 5. martā Lemāna, Francija |
Miršanas dati |
1189. gada 6. jūlijā Šinona, Francija |
Dinastija | Plantagenetu dinastija |
Tēvs | Žofruā V Plantagenets (Anžū grāfs) |
Māte | Imperatore Matilde |
Dzīvesbiedrs(-e) | Akvitānijas Eleonora |
Bērni |
|
Henrija I no Normandiešu dinastijas vienīgais mantinieks princis Viljams gāja bojā, kuģim nogrimstot vētrā. Uz karalistes troni pretendēja viņa meita Matilde, Sv. Romas impērijas ķeizara Heinriha V atraitne un Anžū grāfa Žofruā V no Anžū dinastijas sieva, mazgadīgā Henrija māte. Taču par Anglijas karali ievēlēja Viljama Iekarotāja mazdēlu Stefanu no Bluā.
Bērnību Henrijs pavadīja savas mātes valdījumos kontinentā, kamēr māte un tēvs vadīja karadarbību pret Bluā dzimtu par Anglijas troni. No 1149. gada Matildes piekritējus vadīja jau pieaugušais Henrijs, taču ne pārāk veiksmīgi: tika sakauts 1149. gada mēģinājumā ar Skotijas karaļa Dāvida I atbalstu ieņemt Jorku. Viņš bija spiests bēgt uz atpakaļ uz Normandiju.
1151. gadā pēc tēva nāves viņš mantoja Normandijas un Anžū troņus, kā rezultātā kļuva par lielākās daļas Francijas suverēnu. 1152. gadā Henrijs apbruņojās un ieņēma Monsoro pili, lai saglabātu Anžū un izbeigtu viņa brāļa Žofruā VI organizēto sacelšanos. Izmantojis jaunās iespējas un savācis jaunu armiju, Henrijs 1153. gadā iebruka Anglijā. Vasarā viņam bija izdevies ieņemt lielāko daļu Rietumanglijas, savukārt karalis Stefans, novājināts līdzšinējās cīņās ar anarhistiskajiem baroniem, baidījās sastapties ar Plantagenetu armiju atklātā kaujā. 25. decembrī viņš noslēdza ar Henriju t.s. Valingfordas mieru (Treaty of Wallingford), saskaņā ar kuru Henrijs Plantagenets tika iecelts par Stefana troņa mantinieku, savukārt Henrijs garantēja nepretendēt un neapdraudēt karaļa otrā dēla Gijoma d'Bluā (Guillaume de Blois) zemes Normandijā, Anglijā un Buloņā.
1154. gada 25. oktobrī karalis Stefans mira. Saskaņā ar vienošanos, Anglijas troni mantoja Henrijs Plantagenets, kurš aizsāka Plantagenetu dinastiju.
Plantagenetu dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Stefans no Bluā |
Anglijas karalis 1154.-1189. |
Pēctecis: Ričards I |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.