Holokausts Latvijā
From Wikipedia, the free encyclopedia
Holokausts Latvijā bija daļa no Otrā pasaules kara laikā notikušajām civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz veselu etnisko grupu, proti, Latvijas ebreju un Latvijas romu pilnīgu iznīcināšanu jeb holokaustu. Vācu okupācijas laikā tika nogalināti vairāk nekā 66 000 Latvijas ebreju, liela daļa jau līdz 1941. gada beigām. Papildus uz šejieni tika pārvietoti ap 20 000 Vācijas, Austrijas, Lietuvas, Ungārijas ebreji, kas arī tika nogalināti.
Kara sākumā uz PSRS aizbēga tikai apmēram 15 tūkstoši Latvijas ebreju, vairāk nekā 75 tūkstoši ebreju palika vācu okupācijas iestāžu izveidotajā Ostlandes reihskomisariātā. Pēc masu apšaušanām, ieslodzīšanas geto un koncentrācijas nometnēs un deportēšanas uz Aušvicas, Būhenvaldes un Treblinkas nometnēm Latvijā atgriezās tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no Latvijas ebrejiem.[1]
Otrā pasaules kara laikā nacisti iznīcināja arī vairāk kā pusi Latvijas čigānu — apmēram 2000 personu.[2] Tāpat kā ebreju gadījumā, bija latvieši, kuri glāba čigānus no iznīcināšanas.[3]