Hotona-Marsa projekts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hotona-Marsa projekta pētniecības stacija (angļu: Haughton-Mars Project Research Station, HMPRS) ir starptautiska ASV un Kanādas sezonāla pētniecības stacija Kanādas Arktikā.[1] Izvietojusies Devonas salā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Hotona triecienkrātera ziemeļrietumu malā. Stacija izveidota. lai testētu potenciālo Marsa planetāro misiju aprīkojumu un personāla uzvedību Marsam analogā vidē augstas izolācijas apstākļos.[2]
| Hotona-Marsa projekta pētniecības stacija | |
|---|---|
| Haughton-Mars Project Research Station | |
 Robots K-10 pie Hotona-Marsa Projekta pētniecības stacijas | |
  HMPRS  HMPRS  HMPRS |
|
| Valsts piederība |  ASV Kanāda |
| Koordinātas: | 75°25′59″N 89°51′48″W |
| Novietojums | Kanāda NunavutaDevona |
| Stacijas tips | vasaras |
| Atvērta | 2000. g. |
| Pieder | NASA CSA |
| Personāls vasarā | ~30 |
| Augstums v.j.l. | 214 m |
| Vidējā gada t° | -17 °C |
| Laika zona | CST (UTC-6) |
| Mājaslapa | https://www.marsinstitute.no/hmp |
 Hotona-Marsa projekta pētniecības stacija Vikikrātuvē | |
Hotona-Marsa projekts aizsākts 1997. gadā. To vada Marsa Institūta planetologs Paskals Lī un SETI Institūts. Projekta ofiss atrodas NASA Eimsa Pētniecības centrā Kalifornijā.
Pētījumu mērķis ir noteikt, kā cilvēku pētnieki varētu dzīvot un strādāt uz citiem planētāriem objektiem, jo īpaši uz Marsa.[3] Projekta dalībnieki veic lauka pētījumus, lai būtu iespējams izstrādāt tehnoloģiju, kas atbilst cilvēku vajadzībām un vēlmēm: noteikt prasības un pārbaudīt infrastruktūras un datu vākšanas rīku prototipus; projektēt un automatizēt biotopu sistēmas; prototipēt protokolus un sadarbības rīkus misijas darbības atbalstam vietās ārpus Zemes orbītas; noteikt vajadzības un metodes virtuālai klātbūtnei (sabiedrībai, zinātniskajām aprindām un apkalpes tiešajiem līdzstrādniekiem), tostarp tālizpētei.
Hotona triecienkrāteris Devonas salā tika izvēlēts par projekta īstenošanas vietu, jo apstākļi šeit ir iespējami tuvi Marsa videi. Devonas sala ir polārais tuksnesis — šeit ir gan ļoti auksts (gada vidējā gaisa temperatūra ir -17 °C; vasarās reti pārsniedz +10 °C), gan sauss — sala tiek uzskatīta par vienīgo lielo nepārtraukto akmeņaina polārā tuksneša teritoriju uz Zemes. Triecienkrāteris savukārt atgādina līdzīgas formācijas, kas bieži sastopamas uz Marsa. Lai gan izveidojies pirms vairāk kā 30 miljoniem gadu, tuksneša apstākļos tas mazāk kā citos gadījumos bijis pakļauts vides iedarbībai.[4]
Lai arī projekta aktivitātes Devonas salā norisinājās kopš 1997. gada, pastāvīga pētniecības stacija izbūvēta 2000. gadā. Stacija būvēta zvaigznes formā, kur centrā izvietots galvenais modulis, bet apkārt tam laboratoriju, ofisu, noliktavu un saimnieciskie moduļi. Ap 300 m uz ziemeļaustrumiem no stacijas atrodas degvielas glabātuve un 200 m garš skrejceļš ar grunts segumu vieglmotora lidmašīnām. Stacijā aktivitātes parasti norisinās arktiskajā vasarā no jūnija beigām līdz augusta beigām; vienlaicīgi tur uzturas ap 30 cilvēku, no kuriem tikai 10 pavada stacijā visu sezonu, bet sezonas laikā staciju rotācijas kārtībā apmeklē ap 100 cilvēku.
Lai arī pētniecību stacijā pārrauga un finansē galvenokārt NASA un Kanādas Kosmosa aģentūra, projekta partneri ir vairākas valstiskas, nevalstiskas un privātas institūcijas un uzņēmumi: Marsa Institūts, SETI Institūts, Polārā Kontinentālā šelfa projekts, Nacionālais Kosmosa biomedicīnas pētījumu institūts, Hamilton Sundstrand, Honeybee Robotics, MDA-USA, SpaceRef Interactive, AM General LLC, vairākas universitātes.
Transportu nodrošina ar vieglmotora lidmašīnām un helikopteriem no 170 km attālās Rezolūtas Kornvolisas salā. Nereti kravu piegādei izmanto izpletņus.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
