IP fragmentēšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
IP fragmentēšana ir daļa no Interneta protokola, kas veic pakešu fragmentēšanu, lai varētu sadalīt un pārsūtīt datus ar mazāku maksimālo pārraides vienību (MTU) nekā sākotnējais datu izmērs.
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
RFC 791 apraksta procedūru IP fragmentēšanai, pārraidei un pakešu apvienošanai datagrammā. [1] 815 RFC apraksta vienkāršotu pakešu apvienošanas algoritmu. [2]
Identifikators (Identification) un Fragmenta nobīde (Fragment offset) kopā ar karogiem Nefragmentēt (Don’t Fragments) un Fragmentēt vairāk (More Fragment) atrodas IP protokola galvenē un tiek izmantoti fragmentēšanai un pakešu apvienošanai IP datagrammās.
Gadījumā, ja tiek izmantots IPv4 protokols un maršrutētājs saņem protokola datu bloku (PDU) lielāku par nākamā bloka MTU, tam ir divas iespējas:
- Ignorēt PDU un nosūtīt Interneta kontroles ziņojuma protokola (ICMP) ziņojumu, kas norāda, ka nosūtītā pakete ir pārāk liela;
- Fragmentēt IP paketi un nosūtīt to ar mazāku MTU.
IPv6 protokola izmantotāju mītnēm ir nepieciešams noteikt optimālo Ceļa (Path) MTU pirms paketes nosūtīšanas, neskatoties uz to, tiek garantēts, ka jebkura IPv6 pakete mazāka par vai vienāda ar 1280 baitiem tiek piegādāta bez IPv6 fragmentēšanas. Ja saņēmēja mītne saņem fragmentētu IP paketi, tad tai ir jāveic pakešu apvienošanu datagrammā un jānodod to augstākajam protokola slānim. Pakešu apvienošana datagrammā parasti notiek saņēmēja mītnē, bet praksē to var veikt starpposma maršrutētājs.
IP fragmentēšana var izraisīt pārmērīgu retranslāciju, gadījumā, ja notiek pakešu zudums. Lai atgūtu zudušo paketi, uzticamajiem protokoliem, piemēram, TCP ir nepieciešams pārraidīt visas datagrammas paketes no jauna.[3] Sūtītāji parasti izmanto divas pieejas, lai izlemtu sūtāmās IP datagrammas lielumu. Pirmajā pieejā sūtītāja mītne nosūta IP datagrammu MTU izmērā. Otrajā tiek izmantots Ceļa (Path) MTU atklāšanas algoritms, [4] aprakstīts 1191 RFC, lai noteiktu Ceļa (Path) MTU starp divām IP mītnēm un izvairītos no IP fragmentēšanas.