IPv6
From Wikipedia, the free encyclopedia
IPv6 (interneta protokola versija 6) ir Interneta Protokola (IP) versija. Šī protokola versija tika izveidota pēc Interneta Protokola 4 versijas (IPv4). Tīkls darbojas, pārsūtot datus starp tīkla mezgliem (hosts) mazās pakotnēs, kuras tiek neatkarīgi pārsūtītas pa tīklu un attiecīgi tiek apzīmētas kā Starptautisks sakaru protokols, kurš ir zināms kā Interneta Protokols (IP).
Jebkuram tīkla mezglam vai datoram nepieciešama Interneta Protokola (IP) adrese, lai būtu iespējams sazināties savā starpā. Strauji pieaugot interneta tīklam, ir izveidojusies nepieciešamība pēc jaunām interneta protokola adresēm, ko IPv4 vairs nespēj nodrošināt. Lai atrisinātu izveidojušos IPv4 adrešu trūkuma problēmu, 1994. gada 25. jūlijā Interneta Tehniskā Uzdevumu Grupa (IETF) apstiprināja IPng (angl. IP Next Generation) modeli. 1996. gadā tika izdota RFC sērija, kas definēja Interneta protokola versiju 6 (IPv6), sakot ar RFC 1883. IPv6 ir aprakstīts Interneta Standartu dokumentā RFC 2460, kas publiskots 1998. gada decembrī. Kā IPv4, tā arī IPv6 ir interneta slāņu protokols, kas paredzēts tīkla pakotņu komutāciju apvienošanai un end-to-end (beigas-līdz-beigas) datagrammu pārraides nodrošināšanu pa vairākiem interneta protokolu tīkliem.
IPv4 izmanto 32 bitus interneta protokola adresēm, kas ļauj izveidot tikai 232 (4,294,967,296) adrešu, bet IPv6 izmanto 128 bitu adreses, kas ļauj izveidot 2128 (3,4x1038) adrešu. Tas sniedz daudz vairāk iespēju gan dažnedažādām iekārtām, gan vienkāršiem lietotājiem interneta tīklā. Piemēram, ir lielāka elastība, izveidojot jaunas adreses, kā arī iespējams optimizēt datu plūsmas maršrutēšanu.
IPv6 novērš, pirmkārt, nepieciešamību tulkot tīkla adreses (NAT), kas tika plaši izmantots kā mēģinājums atvieglot IPv4 adrešu izsmelšanas problēmu. IPv6 ir iekļautas daudzas jaunas iespējas, kuras nebija iespējamas IPv4. Vienkāršība jaunu adrešu piešķiršanā, tīkla pārnumurēšanā un maršrutēšanas paziņojumos, kad mainās interneta savienojuma pakalpojumu sniedzēji. Interneta protokola 6 versijā apakštīkla lielums ir standartizēts. IPv6 arhitektūrā ir integrēta tīkla drošība un IPv6 specifikāciju pilnvarojums, kurš atbilst IPsec kā savstarpējās izmantojamības fundamentālā nepieciešamība.
2015. gada 26. decembrī tika lēsts, ka IPv6 atbalsts pieejams aptuveni 10% pasaules datoru.[1]