Ikonostass
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ikonostass (no grieķu: εἰκονοστάσιον, eikonostasō: είκών (eikon) — ‘attēls’, στάσις (stas) — ‘vieta, kur atrodas’) ir siena ar noteiktā, iepriekš izstrādātā kārtībā izvietotām ikonām pareizticīgajā baznīcā. Ikonostass atdala altāra daļu no lūgšanu telpas. Ikonostass pārsvarā sastāv no 6 daļām. Tā centrālajā daļā ir izvietotas griezumiem rotātas durvis jeb valdnieka vārti. Ikonas ikonostasā izkārtotas vairākās rindās pēc stingri reglamentētas reliģisko sižetu hierarhijas, kas nosaka arī rindas augstumu un ikonas lielumu.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ikonostass" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |