Iliāda
From Wikipedia, the free encyclopedia
"Iliāda" (sengrieķu: Ἰλιάς, Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru. "Iliāda" vēsta par Trojas kara notikumiem — par grieķu apvienotā karaspēka, kuru vadīja Agamemnons, uzbrukumu trojiešiem, par desmit Trojas aplenkuma gadiem, par grieķu varoņa Ahilleja aiziešanu no kaujas lauka, bet, kad uzzināja par sava drauga Patrokla nogalināšanu, atgriezās kaujas laukā, kur pieveica trojiešu varoni Hektoru. Eposa galvenā tēma ir Ahilleja dusmas.[1] "Iliādas" nosaukums cēlies no Īlijas — senākā Trojas nosaukuma. Senie grieķi, kas uzbruka Trojai, eposā tiek saukti par ahajiem.
Tiek uzskatīts, ka "Iliāda" ir uzrakstīta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. (Trojas karš notika 13. vai 12. gadsimtā p.m.ē.). Drošu ziņu par eposa autoru nav. Tradicionāli uzskata, ka "Iliādas" autors ir Homērs, kas esot dzīvojis Hijas salā Egejas jūrā. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais Senas Grieķijas eposs — "Odiseja", kas tapis nedaudz vēlāk.
"Iliāda" un "Odiseja" ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.[2]