Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās vai vienkārši Ilindenas sacelšanās (bulgāru: Илинденско-Преображенско въстание, Ilindensko-Preobražensko vǎstanie; maķedoniešu: Илинденско востание, Ilindensko vostanie; grieķu: Εξέγερση του Ίλιντεν, Eksegersi tou Ilinden) bija organizēta sacelšanās pret Osmaņu impēriju 1903. gada augustā–oktobrī, kuru sagatavoja un veica Iekšējā Maķedonijas-Adrianopoles Revolucionārā organizācija[4][5] ar Maķedonijas-Adrianopoles Augstākās komitejas atbalstu.[6] Sacelšanās nosaukums attiecas uz Ilindenu, Elijas dienas nosaukumu, un uz Preobražēniju, kas nozīmē Apskaidrošanos. Sacelšanās ilga no 1903. gada augusta sākuma līdz oktobra beigām un aptvēra plašu teritoriju no Melnās jūras austrumu krasta līdz Ohridas ezera krastam.
Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Cīņas par Maķedoniju | |||||||
Sacelšanās karte Maķedonijas un Traķijas reģionos. Mūsdienu robežas ir redzamas kopā ar Osmaņu robežām tajā laikā. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
IMARO SMAC Kruševas Republika Strandžas Republika | Osmaņu impērija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Spēks | |||||||
26 408 (IMARO kaujinieki)[1] | 350 931[1] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
IMARO kaujinieki:[1]
| 5 328 nogalināti vai ievainoti[1] |
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Sacelšanās Maķedonijas reģionā skāra lielāko daļu Manastiras vilajeta centrālās un dienvidrietumu daļas, saņemot galvenokārt vietējo bulgāru zemnieku atbalstu,[7][8][9][10][11] un zināmā mērā arī reģionā mītošos aromūnus.[12] Pagaidu valdība tika izveidota Kruševas pilsētā, kur nemiernieki 12. augustā pasludināja Kruševas Republiku, kas noturējās desmit dienas.[13] 19. augustā cieši saistīta sacelšanās, ko bulgāru zemnieki organizēja Adrianopoles vilajetā[14] noveda pie lielas teritorijas atbrīvošanas Strandžas kalnos un pagaidu valdības izveidošanas Vasiliko, Strandžas Republikā. Tas ilga apmēram divdesmit dienas, pirms turki to apspieda.[13] Sacelšanās apņēma arī Kosovas un Saloniku vilajetus.[15]
Līdz dumpja sākumam osmaņi jau bija arestējuši vai nogalinājuši daudzus tās daudzsološākos potenciālos līderus, tostarp Ivanu Garvanovu un Goci Delčevu, un pāris mēnešu laikā šie centieni tika apspiesti. Pārdzīvojušajiem tuvāko gadu laikā izdevās uzturēt partizānu kampaņu pret turkiem, taču tās lielāka ietekme bija tāda, ka tas pārliecināja Eiropas lielvalstis mēģināt pārliecināt Osmaņu sultānu, ka viņam ir jāpieņem samierinošāka attieksme pret saviem kristīgajiem pavalstniekiem Eiropā.