Imunitāte
From Wikipedia, the free encyclopedia
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Par šo atklājumu viņš kopā ar Mečņikovu 1908. gadā saņēma Nobela prēmiju.
Pretvielas ir asiņu plazmas olbaltumvielas, ko izstrādā viens no leikocītu veidiem - limfocīti. Īpaši daudz limfocītu ir limfmezglos. Pretvielas rodas pēc tam, kad limfocīti ir saskārušies ar slimību mikrobiem vai indēm. Īsumā dēļ visu, kas izraisa pretvielu veidošanos, apzīmē ar vārdu antigēns.