Ingvara sāga
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ingvara sāga (senskandināvu: Yngvars saga víðförla) ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14. gadsimta otrās puses īslandiešu pierakstos. Sāga satur 11. gadsimta teiksmu par Ingvara Tālbraucēja un viņa karadraudzes piedzīvojumiem Simkalā, Gardarīkē un saracēņu zemēs (Serkland). Lielākā daļa vikingu gāja bojā, par ko liecina vismaz 26 rūnakmeņi Mēlarena ezera krastos Zviedrijā.
Uzskata, ka šīs vikingu sāgas vecāko variantu latīņu valodā ir pierakstījis Īslandes benediktīniešu mūks Odrs Snorasons (Oddr Snorrason), kas dzīvoja 1133. gadā dibinātā Tingeiraras klosterī (Þingeyrarklaustur), kas vēlāk pārrakstīta sennorvēģu valodā.