Interlingve
mākslīgā valoda / From Wikipedia, the free encyclopedia
Interlingve[1] (interlingue), sākotnēji zināma ar nosaukumu okcidentāle (occidental, izrunā: [oktsidenˈtaːl]), ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru izveidoja 1922. gadā un pārdēvēja 1949. gadā. Valodu izveidoja Igaunijā dzīvojošais vācbaltiešu valodnieks Edgars de Vāls. Vārdu krājuma pamatā ir jau esoši dažādu valodu vārdi, kā arī tiek izmantota atvasinājumu sistēma ar atpazīstamiem priedēkļiem un piedēkļiem. Pirms Otrā pasaules kara interlingve Eiropā bija populāra; tās tekstus un gramatiku regulāri publicēja žurnāls Cosmoglotta. 1948. gadā nomira valodas izveidotājs Edgars de Vāls. 1949. gadā valodas nosaukums tika pārdēvēts no okcidentāles uz interlingvi, tādā veidā cerot uz ciešāku sadarbību ar citu mākslīgo valodu — interlingvu. Pēc pārdēvēšanas valodas popularitāte strauji samazinājās, bet, līdz ar interneta attīstību 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, tā atkal kļuva atpazīstama.
- Nejaukt ar interlingva.
Interlingve | ||
---|---|---|
Interlingves logo: | ||
Izruna: | IPA: [interˈliŋɡwe] | |
Izveidojuši: | Edgars de Vāls | 1922.g. |
Pielietojums: | Starptautiska palīgvaloda | |
Pratēju skaits: | ||
Kategorija (lietojums): | Mākslīgā valoda Starptautiska palīgvaloda Interlingve | |
Rakstība: | latīņu raksts | |
Regulators: | nav regulators | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | ie | |
ISO 639-2: | ile | |
ISO 639-3: | ile | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |