
Ivrits
semītu valoda, kurā galvenokārt runā Izraēlā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ivrits[3] (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda. Ivrita senā forma senebreju valoda ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, sefardi to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni Izraēlas iedzīvotāju[4][5] un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.[1][2]
Ivrits עִבְרִית 'Ivrit | ||
---|---|---|
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta: | ![]() | |
Izruna: | IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), [ʕivˈriθ] (mizrahi), [ˈivʀis] (aškenazi) | |
Valodu lieto: | Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus | |
Pratēju skaits: | 9 miljoni[1][2] izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta | |
Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļrietumsemītu Kanaaniešu Ivrits | |
Rakstība: | ebreju alfabēts | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | ![]() | |
Regulators: | Ebreju valodas akadēmija (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit) | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | he | |
ISO 639-2: | heb | |
ISO 639-3: | ikkurš: heb — Mūsdienu ivrits hbo — Senebreju valoda | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |