Jāņa evaņģēlijs
ceturtā Jaunās Derības grāmata / From Wikipedia, the free encyclopedia
Jāņa evaņģēlijs ir ceturtā Jaunās Derības grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve. Jāņa evaņģēlijs ir vienīgais no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, kas nav sinoptiskais evaņģēlijs. Jāņa evaņģēlijs no Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlija atšķiras ar to, ka tajā Jēzus dzīve ir attēlota atšķirīgi. Lai gan pēc nosaukuma var spriest, ka šī evaņģēlija autors ir apustulis Jānis, viens no Jēzus Kristus divpadsmit apustuļiem, mūsdienu zinātnieki apšauba šo faktu, jo evaņģēlija valoda un ļoti labi attīstītā teoloģija liecina, ka autors ir dzīvojis stipri vēlāk par apustuli Jāni. Ja to ir rakstījis Jānis, tad noteikti savas dzīves nogalē. Parasti tiek uzskatīts, ka evaņģēlijs sarakstīts laikā posmā no 90. līdz 110. gadam. Citos avotos figurē laika posms no 60. līdz 100. gadam.[1]