Jānis Pakalns (1912—2002)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Pakalns (dzimis 1912. gadā, miris 2002. gada 14. maijā) bija padomju sabiedrisks darbinieks, Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1950—1952, 1953—1962), vēlāk Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs laikā no 1962. līdz 1967. gadam.[1]
Jānis Pakalns | |
---|---|
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs | |
Amatā 1962 — 1967 | |
Priekštecis | Ēriks Baumanis |
Pēctecis | Egons Slēde |
Daugavpils pilsētas DDP izpildu komitejas priekšsēdētājs | |
Amatā 1953 — 1962 | |
Priekštecis | Aleksejs Sinčenko |
Pēctecis | Zigfrīds Treimanis |
Amatā 1950 — 1952 | |
Priekštecis | Kārlis Dzenis |
Pēctecis | Kārlis Dzenis |
| |
Dzimšanas dati | 1912. gadā |
Miršanas dati | 2002. gada 14. maijā (89—90 gadu vecumā) |
Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
1941. gadā Ļeņingradā, būdams strādnieks, iesaukts Sarkanajā armijā, kuras rindās piedalījies 2. pasaules karā, ieguvis staršinas pakāpi, vienreiz ievainots.
1948. gadā Pakalns kļuva par Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes (DDP) deputātu. 1959. gadā ievēlēts par LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieku, 1960. gadā - par Latvijas Komunistiskās partijas Revīzijas komisijas locekli, 1961. gadā - par LKP Centrālās komitejas locekli. 1965. gadā viņš atkārtoti kļūst par Rīgas DDP deputātu. 1967. gadā iecelts par LPSR Ministru padomes Valsts darba resursu izmantošanas komitejas priekšsēdētāju. 1965. gadā ieguvis Daugavpils goda pilsoņa nosaukumu. 1984. gadā Pakalns kļuva par Rīgas pilsētas kolekcionāru biedrības pirmo priekšsēdētāju.[2]