From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Plaudis (dzimis 1903. gada 28. oktobrī Lutriņu pagastā, miris 1952. gada 31. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) bija latviešu rakstnieks.
| |||||||||||||||
|
J. Plaudis guvis ievērību kā tā saucamās "Trauksmes" grupas dalībnieks. Šis grupējums 20. gs. 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā pulcējās ap žurnālu "Jauno Trauksme", tā dalībnieki publicējās arī žurnālos "Domas" un "Signāls". Pie tās pieskaitāmi arī Aleksandrs Čaks, Pēteris Ķikuts, Jānis Grots, Austra Skujiņa un citi tālaika jaunie autori.
J. Plaudis šajā laikā publicējis dzejoļu krājumus "Fatamorgana" (1928) un "Panama galvā" (1930). 30. gados viņš pievēršas galvenokārt prozai, top romāni "Ložmetēju rota", "Ģimnāzisti", biogrāfiskais romāns par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku "Ziemeļnieks". 1939. gadā izdots dzejoļu krājums "Putnu ceļš".
40. gadu pirmajā pusē J. Plaudis sarakstījis romānu "Sila runcis", kurš grāmatā izdots tikai 1989. gadā.[1]
Padomju laikā sarakstītie dzejoļi apkopoti krājumā "Laika lielums" (1948).
J. Plauža dēls ir dzejnieks Egils Plaudis (1931—1987).
Padomju laikā Ikšķilē mājā, kur dzejnieka ģimene pavadīja vasaras, no 1973. līdz 1980. gadam darbojās Jāņa Plauža sabiedriskais muzejs. 1964. gadā sāka iznākt viņa kopotie raksti.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.