Jānis Poruks
latviešu rakstnieks un dzejnieks / From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Poruks (dzimis 1871. gada 13. oktobrī, miris 1911. gada 25. jūnijā) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks. Pazīstams ar darbiem "Pērļu zvejnieks", "Hernhūtieši", "Zilizana sirdsdedze" un "Dzejas".
| ||||||||||||
|
Dzimis 1871. gada 13. oktobrī Druvienas pagasta Prēdeļu saimnieka mājās. Viņa bērnība bija vecāku pasargāta no grūtībām, taču tā rezultātā zēnam neizveidojās pietiekami stingrs raksturs mācībās — viņš nepabeidza aizsāktās studijas ne Drēzdenes konservatorijā, ne Rīgas Politehnikumā.[1]
Mācījās Druvienas pagastskolā (1881—1885), Liezēres draudzes skolā (1885—1887), Cēsu pilsētas skolā (1888—1889) un Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā (1889—1892). 1888. gadā iznāca viņa pirmais stāsts "Purvaiņos" laikrakstā "Dienas Lapa". 1893. gadā Poruks devās uz Vāciju un studēja Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā (1893—1894). 1894. gadā Poruks izdeva savu pirmo grāmatu Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija") vācu valodā. Studijas Vācijā pārtrauca nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ un atgiezās Latvijā.[2]
Pēc atgriešanās Latvijā J. Poruks iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur studēja ķīmiju (1897—1899) un komerczinātnes (1901—1905). Iestājās latviešu studentu korporācijā Selonija. Strādāja laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". Šajā laikā tapuši gandrīz visi viņa darbi. 1902. gadā apprecējies ar Ernestīne Pētersoni (1875, Cēsis – 1956, Rīga). 1902. 1903. gada 21. aprīlī viņiem piedzima meita Karmena Tatjana (mirusi 1954. gada oktobrī Grieķijā), kura vēlāk apprecējās ar grieķi Spiridonu Valavanidesu, viņu ģimenē bija dēls Jānis (dzimis 1928. gadā).[3]
Savus darbus Poruks parakstījis ar vairākiem pseidonīmiem, tai skaitā "Nemo", "Adagio", "Parsifals".
Pēc 1905. gada vairākkārt ārstējās psihiatrisko slimību klīnikās Rīgā, Strenčos un Tērbatā. 1909.—1910. gadā dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Miris 1911. gada 25. jūnijā Tērbatas Universitātes profesora Vladimira Čiža vadītajā nervu klīnikā. Apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Meža kapos.
Rakstnieka Jāņa Poruka tēva brālēna dēls ir Jēkabs Poruks (1895-1963).
Stāsti
- "Purvaiņos" (1888), ar pseidonīmu Daimons
- garstāsts "Pērļu zvejnieks" (1895),
- "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896),
- "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds" (1897),
- "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi" (1898),
- "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne" (1899),
- "Krustmātes kāzas" (1900),
- "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū" (1901)
- "Baltās drānas" (1903),
- "Ērģelnieks" (1903),
- "Brūklenāju vaiņags" (1904)
- "Dzimtas plaisa", "Čūska" (1905),
- "Zelta adata" (1906),
Eseju krājums
- Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija", 1894),
Romāns
- psiholoģiskais romāns "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907),
Prozas krājumi
- "Sirdis starp sirdīm" (1900),
- "Dzīves straumē" (1902),
- "Dzīve un sapņi" (1904),
- "Zelta adata" (1906),
Lirika
- poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905),
- dzejas krājums "Dzejas" (1906).
Drāma
- luga "Hernhūtieši" (1895)
- Ingas Žoludes romāns "Vendenes lotospuķe" (sērija "Es esmu..."). Rīga: Dienas grāmata, 2021.[4]
- Viestura Vecgrāvja monogrāfija "Pie augstā loga". Rīga: Dienas grāmata, 2023.[5]
- Par Poruku 2. Atjaunināts: 2022-09-02
- «Letonikas profils». Letonika.lv. Skatīts: 2012. gada 23. februārī.
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Poruks.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Dzīve un radošā darbība Arhivēts 2013. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē.. Poruks, Jānis. Valmieras bibliotēkas lapa
- Biogrāfija
- Jānis Poruks – "Kauja pie Knipskas" Arhivēts 2013. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē., bez maksas lejupielādējama e-grāmata
- Jānis Poruks – "Pērļu zvejnieks" Arhivēts 2013. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē., bez maksas lejupielādējama e-grāmata
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |