Jūdaisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jūdaisms (ivritā: יַהֲדוּת) ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Atbilstoši ebreju tradīcijai, jūdaisma vēsture sākas ar derību starp ebreju ciltstēvu Ābramu un Dievu (aptuveni 2000 gadus p.m.ē.).
Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām mūsdienu reliģijām, īpaši kristietībai un islāmam. Jūdaistu svētie raksti ir Vecā derība jeb Tanahs, kas vēlāk, pēc Jeruzalemes tempļa sagrāves, izvērstāk izskaidroti Talmūdā. Jūdaisms balstās uz Torā aprakstīto Dieva likumu studēšanu un ievērošanu.
Jūdaisms no citām reliģijām atšķiras ar to, ka tās centrālā autoritāte nav viena cilvēka vai grupas rokās, bet ir atrodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās un rabīnu spriedumos, kas šos likumus un tekstus izskaidro un piemēro ikdienas dzīves problēmām. Attiecīgi, modernais jūdaisms, kas veidojās pēc tempļa sagrāves, bieži tiek saukts par rabīnisko jūdaismu.