Janičāri
From Wikipedia, the free encyclopedia
Janičāri (Osmaņu turku valodā: يڭيچرى, turku valodā: yeniçeri [jenitʃeri] (jaunais kareivis); grieķu valodā: Γενίτσαροι (jenitsari); bulgāru valodā: еничари (eničari) vai яничари (janičari); bosniešu valodā: Janjičari; serbu valodā: Јањичари vai Janjičari; arābu: الانكشارية) bija Osmaņu impērijas sultāna sauszemes karaspēks un personīgā apsardze. Karaspēka paveidu ieviesa 14. gs un to likvidēja 1826. gadā sultāns Mahmuds II.
Ātrie fakti Darbība, Allegiance ...
Janičāri | |
---|---|
Agča janičārs un Beliks janičārs, Lamberta Vaita, 1573. gada ilustrācija | |
Darbība | 1363–1826 (1830. gads Alžīrā) |
Allegiance | Osmaņu impērija |
Tips | kājnieki |
Loma | Pastāvīgs profesionālais karaspēks |
Lielums |
1000–1400[1] 7841 (1484),[2] 13599 (1574)[2] 37627 (1609)[2] |
Daļa no | Osmaņu armija |
Garnizons |
Adrianopole (Edirne) Konstantinopole (Stambula) |
Colors | Zils, Sarkans un Zaļš |
Equipment | dažadi veidi |
Komandieri | |
Komandieris | Agča Janičārs |
Aizvērt