Jaunnorvēģu valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols). To 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens, kā alternatīvu oficiālajai norvēģu valodai, kurā bija jūtama dāņu valodas leksika un gramatika. Jaunnorvēģu valodu lieto 10–13% norvēģu jeb aptuveni 450 tūkstoši cilvēku. 27% no Norvēģijas pašvaldībām ir deklarējušas, ka to oficiālā valoda ir jaunnorvēģu valoda.
Ātrie fakti Jaunnorvēģu valoda nynorsk, Oficiālais statuss ...
Jaunnorvēģu valoda nynorsk | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: ny:nɔrsk | |
Valodu lieto: | Norvēģija | |
Reģions: | galvenokārt Norvēģijas rietumi | |
Pratēju skaits: | aptuveni 450 tūkstoši | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Rietumskandināvu Jaunnorvēģu valoda | |
Rakstība: | latīņu alfabēts (norvēģu alfabēts) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Norvēģija | |
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nn | |
ISO 639-2: | nno | |
ISO 639-3: | nno | |
Jaunnorvēģu valodas izplatība iekrāsota zilā krāsā | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt
Vikipēdijā ir sadaļa jaunnorvēģu valodā.[1]