Johans Kaspars Lafaters
From Wikipedia, the free encyclopedia
Johans Kaspars Lafaters jeb Lavāters (Johann Kaspar Lavater) (dzimis 1741. gada 15. novembrī Cīrihē, miris 1801.gada 2.janvārī turpat) bija šveiciešu dzejnieks un fiziognoms. Rakstīja vāciski.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Piedzima Cīrihē, kur skolas laikā iedraudzējās ar nākamo gleznotāju Fisli. Studēja teoloģiju, pēc tam ceļoja pa Vāciju. Pēc atgriešanās Cīrihē kalpoja par garīdznieku, publicēja dzejas. Pazīstama ir Lafatera polemika ar filozofu Mozesu Mendelsonu un Gothardu Frīdrihu Stenderu.
Otrās koalīcijas kara laikā 1799. gadā, kad franči ieņēma Cīrihi, Lafateru sašāva kāds grenadieris, un pēc gada viņš mira.
Lafaters mūsdienās būtu pilnīgi aizmirsts, ja viņš savas dzīves laikā neizdotu grāmatu "Fiziognomikas pamati" (Physiognomische Fragmente zur Beförderung der Menschenkenntnis und Menschenliebe) (1775-1778), kura tiek uzskatīta par fiziognomikas (cilvēka rakstura noteikšana pēc sejas) klasiku. Citu starpā, šis darbs ietekmējis Onorē de Balzaka uzskatus.